— Dzejas diktatūra

 

Ērika Naivo un Jeļenas Glazovas performance Dzejas diktatūra notika festivāla Dzejas dienas 2021 ietvaros galerijā Smiļķa. Performance ar dzejas, vizuālās mākslas un instalācijas elementu palīdzību pētīja indivīda pašizveidoto diktatūru pret sevi. Jeļenas Glazovas teksts performancei lasāms zemāk.

 

Dzejas diktatūra

1.

dzejas gars, mēs piesaucam tevi!
ķermenī iemiesotā dzeja
“dzejnieks – nav cilvēks, nav zvērs”
īpašs būtnes paveids
dzejas gars, nāc!
diktatorā iemiesotais gars, nāc!
diktators, vārdu valdnieks
vārdi – pakļāvīgi vergi ierindās
piesauktais vārds kļūst vergs
diktator, atklāj savu vaigu!
diktators, triumfējošs ekshibicionists
mūžam kailais dzejnieks
viņa vārdi ir viņa āda
diktator, parādies!
diktator, atklāj savu vaigu!
diktator, svētī mūs ar savu klātbūtni!
diktatora dziedinošais vārds
dziedē visu
nāciet, garā nabagie!
zemojoties superbūtnes priekšā
viņš atlaidīs jums aplamos vārdus
tikai diktators nekļūdās vārdu izvēlē
jūsu kļūdas tiks piedotas
o, dižais diktator, atklāj savu vaigu!
pasargā mūs no nesapratnes
visu dziedējošais elk, atklāj savu vaigu
mēs pielūgsim tevi un tavus vārdus
tavi vārdi ir patiesi
ārpus tavas runas nav patiesības
diktator, parādies, svētī mūs ar savu klātbūtni!
dziedē mūsu neziņu un verbālo kaiti!
o, diktator, nāc! (x3)

 

2.

parādās diktatora tīrā seja
uz tās nav ne burta
teksta diktatūra spīd caur acīm
pareizo vārdu diktatūra
iz viņa acīm skrej vārdi-vergi:
poēzijas diktāts
teksta diktāts
siltuma diktāts
saltuma diktāts
neiespējamu apstākļu diktāts
caurspīdīgu sienu diktāts
nerakstīt nevarēšanas diktāts
diktāts aizvērties
diktāts paciest neredzamību
diktāts paciest nesapratni
ķermeņa diktāts
dikpika diktāts
izkaisīties nespējas diktāts
mirstības diktāts
sadalīšanās diktāts
klusēšanas diktāts
draņķīgas dokumentācijas diktāts
dokumentācijas iztrūkuma diktāts
visatļautības diktāts
paklausības diktāts
aklas pakļaušanās diktāts
iziešanas no ēnas diktāts
mēģinājuma diktāts
tīra vaiga diktāts
uzliktas maskas diktāts
atdalīšanas diktāts
neuzticēšanās diktāts
vilšanās diktāts
diktāts allaž būt modram
diktāts nevienam neuzticēties
diktāts pāmēru uzticēties
nepamatotas ticības cilvēcei diktāts
pilnīgas vilšanās diktāts
tuvināšanās mēģinājuma diktāts
izmētāšanas diktāts
nejēdzīgas muldēšanas diktāts
izstāžu konflikta diktāts
kuratora diktāts
sponsora diktāts
neatkarīga nevarīga autora diktāts
interešu sfēras diktāts
aizmirstības diktāts
nāves diktāts
jaunības kulta diktāts
gerontofilijas diktāts
izteikšanās mēģinājuma diktāts
diktāts beigt (…)

 

3.

vārdi, kas ir brīvi no diktatūras
glābušies no gadsimtu jūga
vārdi, kas ieguvuši neatkarību
vai bezjēdzību
tie bezpalīdzīgi klīst
nerodot mieru
vārdi bez nozīmes
piepildās to vēlme
dzīvot patstāvīgi
vārdi, vārdu pulki
vārdi, viens otram virsū kāpjošie
vārdi, kas nezina patieso
vārdi, kas saka “mēs esam patiesība”
bez norādījumiem
visbeidzot mēs esam paši
vārdi bez autogrāfa
vārdi, ko neviens nesaka
vārdi, kas atstāti likteņa ziņā
vārdi bez noteikumiem
tā ir valodas pornogrāfija
vārdu plūdums
ko neviens neaptur
neviens nepieradina
vārdi, kas beidzot pieder paši sev
vārdi, kas meklē saimnieku

 

4.

“autora rastie vārdi”
ieskicēsim autora rastos vārdus
vārdi, kas aizlīmē muti, it kā nekas nebūtu noticis
tie ir ieauguši viņa mutes dobumā
tagad viņš ir tikai vāze vai podiņš
augošiem vārdiem
vārdi zied un nes augļus
vai še daudz autora nopelnu?

parunāsim par zudušiem vārdiem
kas nekad nav lietoti baidoties
būt pārprastam vai pārlieku banālam
šī ir nepateikto vārdu teritorija
vārdi, kas lūdz piedošanu
par savu saldumu
kaunu
tiešumu,
kas vientuļi krīt valodas ezerā
vārdi-slīkoņi
vārdu gari, kas vajā naktīs

zudušie vārdi kā tukši spoguļi
tie neatspoguļojas viens otrā
kauns viņus izgrūž aiz sliekšņa

parunāsim par vārdiem, kas iezīmē spēku
vārdi-varmākas
asāki par cirvi
atmiņas garās šķiedras
velkas aiz šiem vārdiem
šie vārdi spēj mulsināt
pavēlēt
atlaist grēkus
vai likt nožēlot

vārdi, kas plūst vēnās
vārdi, kas forsē straumi
vārdi, kas iekaro svešu apziņu
vārdi, kas nogalina tiesā

vārdi, kas apzīmē nespēku
nespēju cīnīties vai pretoties
šķidri un gaišpelēki notek uz sacīto vārdu zemes
tie ir zaudējuma vārdi
zaudējušo vārdu vēnā plūst nespēka straume
impotence to atšķaida ar ūdeni

parunāsim par vārdiem-uzvarētājiem
tie ir melnās varas retorika
šo vārdu teritorija ir skaidri iezīmēta
neviens neuzdrošinās tai pretoties
vārdi-arhipelāgi
vārdi-konstelācijas
apvienoti valstu sadraudzībā
stingra uzraudzība un kontrole 24/7
neviens neuzdrošinās šķērsot robežu bez atļaujas
tie ir pašierobežojoši vārdi
slēgti savā pašreprodukcijā

leģitimētā valoda spīd cauri trauksmainās nakts brikšņiem
nakts glabā vārdus-zirnekļus
smagnējie vārdi
izspiestie kā traipi
zirnekļi ārpus likuma un konkurences
kā vīruss tie traucas cauri svešai teritorijai
kaut tikai neaptraipītu
domā tīrie, centīgie vārdi

parunāsim par vārdiem kā par uzmanību
par maigi sacīto
cilvēkam, kurš vēl nav kļuvis tuvs
vārdi-asni kaut kam topošam
šie vārdi riskē pārvērsties glaimos
taču ir arī patiesa vaļsirdība
kas teicējus kaut kur aizvedīs

vārdi, kas neatgriezeniski traucas pretim apvārsnim
kas būs to robeža?
iztēle vai progress?
posthumānisms velk horizonta līniju
transhumānisms iezīmē dubulto horizontu

vēl nedzimuši vārdi valstās mākoņos
vēl neesošu jēdzienu vārdi
taču tiem jau sagatavotas ligzdiņas
vēl netapušās vārdnīcās
nākamības vārdu valsts rēnā dūmaka
vārdu straumes gāžas kā neredzami ūdenskritumi

bet ja apskatīsim drukāto vārdu?
milzīgas krātuves
inkunābulas
babilonijas bibliotēka
borhesa bibliotēka
kanonisko tekstu vārdi
akmenī cirsti vārdi
baltās kleitās tērptu jaunavu
korī izdziedātie vārdi
vārdi, kas veido drukāto stihiju
burti, kas riņķo ap svēto muti
ielidojot tieši starp zobiem
tie ir kanoniskā dieva vārdi

drukāto vārdu dievs rāda mēli
uz mēles mudž no patiesības paušanas
“jūs esat lieliski” teic glaimojošais dievs
viņa interesēs lai drukātais vārds nezustu
turpinātos
“atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, bet jums – jaunus mīļākos”
viņš saka dzejniecei, nepārprotami glaimodams
medus pil no viņa mēles
pievilinot un pielīmējot sevim naivos
tā drukātais vārds no grāmatas uz grāmatu
dzīvo caur gadsimtiem
valoda, kas radusi melot
jo visas nozīmes izdzēsušās
mirušais vārds klīst kā zombijs
zombētie adepti veido
uzticamu zombiju armiju
turpinot tradīciju mūžībā

brīvs vārds nesasniedz nevienu apziņu
neredzams vārds dzīvo pats savu dzīvi
neviena nesaprasts, tas nekam nepieķeras

nāves dročītājas pancenes Ketijas Akeres vārds
sekspozitīva rakstība
ķermenim identisks vārds
tā ir vārdu orģija
vārdi, kas vārtās viens uz otra
vārdi, kas aicina uz panku lūgšanas ceremoniju
vārdi, kas dejo striptīzu

filozofu vārdi
ko nodarbina pasauļu radīšana
katrs vārds ir saistīts ar citu vārdu
saslēgtu vārdu virkne
tos nedrīkst atāķēt
jo sabruks ēka
katra apvienība ir anklāvs

vārdi ar pātagām
sadomazohisma diskurss
vārdi, kas griež vēnas
un aizkrāso tās ar skaistām bildītēm
dzejnieks, kas ar vārdiem iepļaukā seju
mēģinot pārņemt kontroli

vārdi – vergu karavānas, kas pārvietojas pa runas tuksnesi
vai šis vārds radies mākslīgi vai dzimis dzīvs?
vitgenšteina valodas spēles

aizmirstības vārdi, kas viegli aizmirst teikto
sacīto vārdu aizmirstības obelisks
atrodas pie ezera, daži nes ziedus saviem aizmirstajiem jēdzieniem

neelpojošie vārdi
ko rada algoritmi
mākslīgi neironu tīkli
kurš tos uztver nopietni?
kurš ar tiem runās?
kurš tos gribēs par sarunu biedru
un turpinās domu gaitu?

parazītvārdi
kurš ar tiem kontaktēsies
kurš ļaus tiem apdzīvot savu ķermeni
kurš ar tiem koposies
un vai dzims jauns vārds
kas nav parazīts?

iesprostotie vārdi
kas skrāpē ar nagiem grīdu
kurš tos atbrīvos?
ja nu tie kaitēs sabiedrībai?
sodītie vārdi
vārdi kaitnieki
kurš tos reabilitēs?

vārdi kas kļuvuši par muskuļu atmiņu
elastīgi valkājamie
tie palīdzēs noteiktos brīžos
“es atpazinu tevi pēc šīm kustībām”
kāds saka
bet sarunu biedrs klusē

vārdi kas kļuvuši par gaļu
iemiesoti sarkanās šķiedrās
gaļas vārdi
ķermeniskuma robeža
miesas vārdi
gandrīz bezvalodiski
tomēr tiem izdodas komunicēt
“šī gaļa ir ļoti vieda”
teiks sarunu biedrs

garlaicības vārdi
kas sākotnēji nāk no objekta
pēcāk atveidoti kā pieklājība
garlaicība pārvēršas nīkšanā
“man tevis pietrūkst” vairs nav stilistiska figūra
garlaicība šķērso robežu
pārpludina krastus
kad notiek piesātinājums
abas puses kļūst bezkaislīgas
garlaicība dur mugurā nazi
“saņem arī no manis”
saņem un īpaši nerausties
tas ir visvieglāk veicamais
garlaicības vārdi lien gultā
tā mīlnieki tiek šķirti uz nakti
viņiem atliek vien gaidīt
visilgākā gaidīšana
viņi to nosauks par vēnu
no kuras var dzert
pacietības vārdus

oficiālie vārdi
kas skan vizītē pie valdnieces
suverēni krīt ceļos
favorīti tiek celti debesīs
izredzētos ved uz guļamtelpām
likumā norādītajā laikā
valdniece šos apciemo

vārdi kā uguns
kas pieskaroties apdedzina
“seksa laikā tu biji karsta, es sajutu”

un vārdi kā auksts ūdens
kas negaidīti apšļāc
neatstājot neko
vien diskomforta sajūtu

tev adresēti vārdi
vārdi, kas tevi ignorē
šie vārdi neko neizsaka
nē, tie ir jēgpilni
tā nav dzeja
nē, tā ir dzeja
“tā ir poēzija, tā ir dzeja”

vārdu erotika
kas sākas viņa rokas vēnā
un beidzas pagalvī
novilkt ar vārdu no rīkles līdz vēdera lejasdaļai
“tas ir 90% seksa”

nomācošie vārdi
kas noved pie izmisuma grēka
atvieglojuma vārdi
uzlido vieglāk par gaisu

ko nozīmē būt vārdu autoram?
apšļākt klausītāju ar visām kombinācijām
novērot vārdu konstrukcijas
grozīt rokās darinājumus
vai tas ir sava veida ekshibicionisms?

kas slēpjas aiz saviem vārdiem
vai stāv paceltu galvu

vārdi-slepkavas
vārdi, kas tevi gāž no kājām
kurš par tiem atbild?

disociācija
distance starp vārdu un nozīmi
distance, kas jaušama itin bieži
distance starp vārdu un cilvēku
kāpēc viņš atkal to darīja?
vārda sadalīšanās
vārds-frankenšteins

vārdi kā cietoksnis, kuru nevar ieņemt
kurš uzņemsies atbildību par iekarošanu

kas ir šis cilvēks ar burtu pilnu muti?
lūk viņš stāv un spļauj tos
kam viņš rūp?
0 līdz 100%
kurš jūtas kā pavēlnieks?
vai drīzāk padotais?
vārdu kombinācijas var tālu aizvest
vārdi kas ved cauri apziņas labirintiem
vārdi-pavadoņi
vārdi-bezpajumtnieki
nerodošie mieru
smirdošie
stigmatizētie vārdi
kurš tos piesavinās?

vārdi seksstrādnieki
ar sezonas atlaižu listi
izpilda visas jūsu vēlmes
būdami vienaldzīgi

vārdi ar garīgām novirzēm
par tiem nekad nevari būt drošs
ka “es gribu sevi nogalināt” nozīmē tieši to
kurš tiem nozīmēs ārstēšanu
un vai tiem vispār ir vērtība

vārdi, kas izsauc orgasmu
hiperjūtīgi
kā hodorovska vēlmju mašīna
tiem ir kuba forma
un plastmasas ziedi

vārdi, kas nobeidz libido
slāpējot kaisli jau saknē
pelnu pelēki
plivinās vējā kā lupatas

nedzīvi dzimušie vārdi
nepieprasītie
mirušie uzreiz pēc dzimšanas
mākslīgi krāvumi
kas mitinās apdzeltējušās vārdnīcās

pārlieku auglīgie vārdi
ar ciltskokiem
kurš izmantos visus atzarojumos
kas paņems tos mutē

kas mantos šo vārdu virkni
gigantiskās izgāztuves un arhīvus
vārdpilsētas bibliotēkas
vārdu pieminekļus
vārdu muzejus
milzu kapsētas
valstis kontinentus
arhipelāgus un ūdenskrātuves
zvaigznājus un miglājus
vārdu galaktikas
kurš tos pieprasīs?

vārdi kāpj viens uz otra
to celtne sniedzas līdz debesīm
vārdi lūdz palīdzību
pieprasa vērību

te uzrodas dzejnieks
viņš paņem visu
viņa alkatība ir negausīga
viņš vēlas iegūt visu
un uzreiz
savtīgajās alkās
dzejnieks aizdedzina sevi
deg uz lēnas vārdu liesmas
tas kas no viņa paliek
ir runājoši pelni
pelnu balss vēl ilgi runā
tas ir viss kas paliek no dzejnieka
gara runas lente
no kuras var būvēt pilsētas

svinēsim jebkura vārda iespējamību
uzvaras visvarenība pār mēmumu
neveiksmīgo vārdu ezeri
neieņemto kalni
korumpēto pilsētas
nevajadzīgo okeāni
necenzēto aizkari
naivo mākoņi

sacītā vārda robeža
novilkta tangenciāli
vistuvākā balss
slīdēs pa kaklu kā punktlīnija
vārdi pieskarsies uzmanīgi maigi
vai arī kaislīgi uzsūcot zilumu
šo zilumu atstājis pasacīts vārds

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs