literatūra
— kodes
25/11/2022
mēleņu metāla plāksnītes iešķindas smalki kā koncerta pirmais zvans
kodes
(stāsts dzejoļos)
uznāciens
jūlija pirmajā nedēļā
tautas deju ansambļa vadītāja
devās uz noliktavu
pa kultūras pils stāvajām kāpnēm
bija jākāpj ilgi
līdz piektajam stāvam
tur, bēniņos
aiz rūķīšu izmēra durtiņām
skatam pavērās Viņas
Nīcas, Bārtas, Abrenes
Rucavas un Sakas
vadītāja ieelpoja
skatuves gaismas putekļu
un sviedru
smaržu
tieši tad tas notika
izpūšot gaisu
elpa viegli aizķēra
tuvākos Bārtas svārkus
vadītājas seja
kļuva bāla
kā nemazgāts lina
krekls
no melnajiem brunčiem
pacēlās kode
kontekstam
tautas deju ansambļu vadītājas
patiesībā
ir diezgan bezbailīgas būtnes
pamēģiniet pieaugušiem cilvēkiem
darbadienu vakaros
brīvdienu rītos un vakaros
valsts un arī pārējos svētkos
piespiest lēkt polkas
siet pastalas
spraust kroņus ar metāla drātīm
kad LTV7 translē hokeja finālu
bet LTV1 – Eirovīziju
nē, tautas deju ansambļu vadītājām
nemaz nav bail
dabūt pa galvu
tāpat viņas nebaidās
no spokainās skatuves tumsas
kad dejotāji atstāj vienu
kā uz šķirsta
vēl tikko bangojošā jūrā
nav bail arī par pustukšu zāli
neizpārdotām biļetēm koncertos
jo pašdarbība
ir vienīgais mērķis
darīt visu tikai un vienīgi
latviešu skatuviskās tautas dejas
vārdā
bet no kodēm
šiem tauriņu dzimtas tērpgraužiem
tautisko rakstu vampīriem
paniski baidās
it visas
KODES, SVARĪGI!
tovakar dejotāji saņēma epastu
ar aicinājumu tikties jaunnedēļ
lielajā kožu apkarošanas
talkā
jūlija otrajā nedēļā
dejotāja Rita
devās uz noliktavu
pa kultūras pils stāvajām kāpnēm
viņa uzskrēja ātri
jo kavēja talkas sākumu
augšā, bēniņos
aiz mazajām durtiņām
jau gaidīja Viņas
Nīcas, Bārtas, Abrenes
Rucavas, Sakas
un tērpu džungļiem pa vidu
tautas deju ansambļa vadītāja
iespaidīgā pretkožu līdzekļu
bruņojumā
plāns
visus tērpus
vajag 1) noņemt no pakaramajiem
izņemt no kastēm
2) uznest uz kultūras pils jumta
3) kārtīgi izpurināt
visu noliktavu
visu grīdu un plauktus
vajag kārtīgi izberzt
tad 4) vajag sanest tērpus
atpakaļ noliktavā
5) novietot visu
savās sākotnējās
vietās
15 minūtes kopš talkas sākuma
novadnieces dodas ceļojumā
pa kultūras pils labirintiem
dejotāju stingrās rokas
tās nes droši kā mātes
savus guļošos piecgadniekus
pēcāk gadu desmitu mantojums
no kultūras pils jumta
ber pelēku putekļu sniegu
kurš atradīs kodi
varēs braukt mājās –
joko dejotājs Kristaps
turpinot cītīgi pārcilāt valnīšus
kādu brīdi pirms 22:00
dejotāja Anna
atver kasti ar mēlenēm1
tumšzilais audums ar metāliem
pār plaukstām krīt smagi
Anna to vēdina
liegiem vēzieniem
pēkšņi otrpus jumtam
sāk skanēt apbrīnas nopūtas
saulriets
kokiem krāsojas galotnes
mākoņos šodien
nolīgts talantīgs gaismotājs
mēleņu metāla plāksnītes
iešķindas smalki
kā koncerta pirmais zvans
tikmēr noliktavā
Rita rāpo pa zemi
ar rūtainu lupatu rokās
viņa seko vadītājas
krokšos ieautiem pirkstgaliem
uz ceļiem Rita berž grīdu
kur vadītāja pūtusi
nu jau gandrīz pustukšo
pretkožu līdzekli
kad pieceļas
jāķer pie stangas
galva reibst vairāk
nekā nogriežot 16 dubultās polkas
pēc kārtas
drīz sveiki un veseli
tērpi un to nesēji
sāk atgriezties bēniņos
vadītāja koordinē plūsmu
pārējie cītīgi seko
talkas fināla horeogrāfijai
tikai Rita sēž malā
un dzer negāzētu ūdeni
ar salmiņu no pieclitru taras
rezumē
kurš redzējis kodi
jūtas savu darba daļu
paveicis godam
Nīcas, Bārtas, Abrenes
Rucavas un Sakas
vēl nekad nav tik cēli
skāvušas pakaramos
vadītāja noglāsta brunčus
sakot visiem “PALDIES
jau trešajā jūlija pirmdienā
jeb jaunnedēļ
tiekamies sezonas otrajā
mēģinājumā!”
pēdējais gājiens
“nez, vai šim vispār
būs kāda jēga
vai kodes jau neperē
savas oliņas kādā aizmirstā stūrī?”
ejot caur kultūras pils stāvvietu
bubina Kristaps
kurš noķēris vismaz 7 kodes
un nav aizbraucis mājās
blakus ejošā Anna
vien parausta plecus
tomēr tālajā stūrī
jau sāk palēnām veidoties raksti
un aizverot mašīnas durvis
autore skaidri zina
ka jēga būs
- Mēlene – tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm. Latviešu Konversācijas vārdnīca. 1.–21. Rīga, A. Gulbja apgāds, 1927.–1940.; papildināts faksimilizdevums 1.–22. Rīga, 2000.–2004. (atpakaļ uz rakstu)