Bākuguņi. Kanons
Visu vienlaikus kā bākuguņi Tumsu izdedzinājām no meža Izskrēja no elles vārtiem kuņa
Visu vienlaikus kā bākuguņi Caurskanēja dzidri, dobi zvani Zvanu mēlēs kāra mūsu runu
Visu vienlaikus kā bākuguņi Tumsu izdedzinājām no meža
attiecības
divi / divi
pieci / trīs
pieci / četri
trīs / pieci
trīs
***
pa vidu es bet tu
panāc ciešāk āda pati
es arī būtu tu
ja sadzītu
tu vāri zapti
!
plēn pleistocēns
pieraksts porcelāns
vīraks pierasts
skrapsts asfalts ielās
rīklē liedags kūst
es pieteku priekpilns
izdzer mani!
***
nostrādājis mūžu
viņš sadrups gabalos
pludmalē starp smiltīm
salasīšu tos
nostrādājis mūžu
viņš sabirzīs par smiltīm
viņu stiklā pārkausēs
manu pēdu siltums
viņu stiklā pārkausēs
mīlestības darbs
pieskāriens un vārds
viņa stiklus salasīs
mīlestības darbs
pieskāriens un vārds
Tēzeja kuģis
viss smiltiņas
viss ziediņi
viss atmiņas
viss piemiņa
ēnās kur citur
N. K.
atspīdumu pretstatos
atņemtā gaismā
tumsas pārsvarā
kapa klusumā
dobā stumbrā
laika trunē
sēru tumē
neesamībā
un tomēr
***
skaidas zemē
zobi zāģi
mutes tukšas sausas
ūdeņi ūdenī
ne strautu ne jūru
ne ledāju
dūmo
skaidas atstāsim
degošas smiltis
atsegtus līmes masīvus
paņemsim līstes, linoleju, apvalkus
***
acis ziemeļkipras krasti
gaišbrūni un zili raksti
kaut kur stūrī tukšais laukums
neredzamais redzes likums
laukumā guļ vara čūska
senas varonības driska
seni neredzami vārti
plakstu tumsā vaļā vērti
iekšā nebeidzami krasti
nebeidzami akli krasti