— es nezinu kā mainīt pasauli

 

***

tas viss protams būs par kino
un tā protams būs filma
bet pagaidām vēl tikai uzstāda pirmos kadrus
ja zinātu vīziju
vismaz būtu vieglāk virzīties uz priekšu
bet režisoram bail no aktieriem
pašam uz sava spēles laukuma
kur lappuses skaita pēc filmu nosaukumiem
varbūt rīt būs grūti salikties kopā
bet tagad šis strādā
un tad jau redzēs
ko no šī visa samontēs
un ko titros piekabinās mūsu vārdiem
bet tad tas viss protams
nebūs vairs tikai par kino

 

***

loku papīra lidmašīnu
it kā jau sanāk
bet nelido

 

***

pelni sabirst bruģa spraugās
soļi tos pieblīvē
šī pilsēta ir pelnu trauks
kāds izdomātu metaforu
par to kā esam izsmēķi
bet nepierakstītu
jo šķistu pārāk banāli
un nodzēstu cigareti pret bruģi
kurš tieši tāpēc ir pelēks
un mēs katru rudeni
krāsojamies tam līdzi
lai labāk izceltos akcenti
kurus saliksim pēc tam
katrā paciņā ir tikai viena laimīgā cigarete
kura patiesībā nekā neatšķiras no pārējām
tikai apgriezta kājām gaisā
vai vispār tā skaitās laimīga
ja neesam uz frontes
un zinām
tāpat izdzīvosim
pilsētai pārklājot vēl vienu pelnu kārtiņu
te atkal derētu kaut kāda metafora par to kā esam cigaretes
ļaujot piešķilt kādam citam
izbaudot kā gruzd
un ziedojoties šai pilsētai
lai bruģī ne spraugas

 

***

ir tādas zivis kuras var ģenerēt elektriskos laukus
to rādiusā visi sīkie dzīvnieki acumirklī iet bojā

visu bāku gaismas nemainīgi pavērstas tavā virzienā
to muskuļus apdullina tava lauka trieciens

elektriskās zivis dzīvo gan jūrās gan dienvidamerikas un āfrikas saldūdeņos
tu dzīvo rīgas mikrorajonā bet neesmu praktizējusies kuģot tik atklātos ūdeņos

kādreiz ārsti slimniekus dziedināja ar elektrību
kā dzīvas elektrostacijas izmantojot jūras dziļumu iemītniekus
noskatos kā apkārt cilvēki pārvietoti audzēšanai jūras dārzos
un ceru ka nākamais signāls nebūs nāvējošs

neriskēt pārbrist upi kurā mitinās elektrozuši
nešķērsot rīgu kurā viss ieelpotais gaiss ir tevis izelpots

 

***

cilvēks cilvēkam nepieder
un tāpēc jau karo
jo nepieder

katrai pasaulei ir savas robežas
pat ja prognozes dažbrīd sakrīt
kad pie manis līst jums citreiz patiesībā visbiežāk spīd saule
bet tad tie mākoņi staigā
vējš pārnēsā dienasgaismu
tāpēc nav tā ka mēs dzīvotu pavisam atšķirīgi

manas pasaules robežas
ir tavas pasaules robežas
bet ne visas līnijas pārklājas
un citviet robeža ir upe
kuras krastiem katram savs nosaukums

pārpeldot upi jāatzīst
šis krasts man nepieder
bet ir pavisam pazīstams
šī ainava gan pieder man
man pieder katra ainava
ko zīmē manas acu zīlītes
un tāpēc jau karo
jo var iztēloties kā pieder
dažbrīd gribas tam noticēt
bet jāatzīst
šis cilvēks man nepieder

kad pārkāpšu robežu
zini es nāku pie tevis ciemos
saki kad ir par tālu
saki kad uz frontes ir par tuvu
saki kad tuvu kļūst par daudz

 

***

gribu mainīt pasauli
bet aizejot mājās
gribu iet gulēt

 

***

čau
ir bijis labāk
un būs vēl labāk
sen neesmu tev rakstījusi
iespējams man vienkārši kauns no tā ko varētu tev pastāstīt
zini
viss ir galīgi garām
varbūt beidzot jābēg projām
tikai muļķīgi visu te tā atstāt
telefonā atnāk paziņojums no galerijas
ieskats pagātnē šī diena pirms gada
atgādinot ka ir tik daudz no kā neaizbēgt
zini
mani nepamet sajūta
ka šis viss
viss šis
ir kļūdas pēc
kaut kāda nobīde no tā
kā vajadzētu būt
arī es te esmu tikai tā
kļūdas pēc
un zini
no šīs domas gan man nav kauns
vispār
kautrējos kādam kaut ko jautāt
tāpat viss ko daru vai izdomāju
ir kopā salīmētas atlūzas
no tā ko izdomā vai dara citi
un zini
iemīlēties tas ir tā ka gribas vemt
es gribu lai ir vienkārši
bet izvēlos risināt cieto riekstu uzdevumus
un tāpat nekad mani nenovērtē ar izcili
zini
par to jau būtu vienalga
un par visu varētu būt vienalga
bet nav
klau
vai vispār vari no šī kaut ko saprast?
man likās svarīgi tev uzrakstīt
bet tagad saprotu
valoda smejas par to ko mēģinu pateikt
domāju
varbūt vari atnākt ciemos?
man ir kakao
un daudz visādu lietu
kurām ikdienā neviens nepieskaras
mēs varētu pabeigt ielūgumu uz revolūciju
tikai jāizdomā
ko ielūgt
un kas katram būtu jāpaņem līdzi
noteikti jāieraksta
ierašanās ar plus viens
un vispār jau mums vajadzētu izrunāties
man tev jāatvainojas
neesmu vēl izdomājusi kas tieši tu esi
šķiet
tajā brīdī kad došu tev vārdu
un tev pēkšņi būs pašam savs raksturs
tajā brīdī
tu tiešām varētu atnākt ciemos
un ko tad mēs darītu