— hansa kastorpa sapnis

 

hansa kastorpa sapnis

es viņu pazīstu labāk
no arteriālā asinsspiediena puses
audu elastīguma
limfātisko vadu darbības
viņa ir mana pētījuma
un tājā pašā laikā arī pielūgsmes objekts

kas slēpjas zem šis vieglās dūmakas?
zem šis kārdinošās formas ilūzijas
uzgleznotai ar neveiklu amatiera roku
ko aprij cienītāja nenogurdināmās acis
kas čukst pustumsā
“pastāstiet viņam ka viņš ir laimīgākais cilvēks pasaulē
viņam ir ļoti paveicies būt kopā ar jums”
kas žēlojas ka viņam nav lemts
būt brīnišķīgas radības izredzētajam

tātad turpināsim
tas ir ne tikai augšējās ādas
gļotādas un ārējais slānis
bet arī pamatā esošie ādas audi
ar saviem sviedru dziedzeriem
asinsvadiem un kārpiņām
un vēl dziļāks tauku slānis
viņas plastiskās formas galvenokārt ir tauki
palmitīns stearīns oleīns

paņemiet šīs valdzinošās formas
tie ir tikai ādas maisi
pildīti ar taukiem (Milan Kundera)
un to jūs pielūdzāt
par to jums būtu jākaunās

ko lai saka par viņas ādu…
āda… tās ir viņas ārējās smadzenes
centrālā nervu sistēma
tā ir neliela ādas ārējā slāņa modifikācija
zemākiem dzīvniekiem nav atšķirības starp
centrālo un perifēro sistēmu
viņiem ir tikai ādas jutība
bet ļoti diferencētiem radījumiem āda
spēlē aizsardzības un profilakses institūcijas lomu
aizsargā ķermeni no visa kas to var apdraudēt
tā pat ir spējīga izvirzīt savus taustekļus

ķermeņis kas izvirza taustekļus
pretī kairinājuma avotam
vai tas nav ķermenis-ksenomorfs
kas satver kāda cita elpu
cik ilgi šim ķermenim ir jāattīstās
līdz monstra stadijai

kas ir miesa?
kas ir cilvēka ķermenis?
no kā tas sastāv?

no ūdens

cietvielām atvēlēti tikai divdesmit pieci procenti
no kuriem divdesmit ir parastais proteīns
vai olbaltumvielas nedaudz tauku un sāļu
olbaltumvielas sastāv no vairākiem elementiem
ogleklis ūdeņradis slāpeklis skābekļa sērs
dažreiz fosfors
daži proteīnu veidi ir saistīti arī ar oglekļa hidrātiem
tas ir ar vīnogu cukuru un cieti
ar vecumu ķermenis kļūst stingrs
jo kolagēns uzkrājas saistaudos
līme ir vissvarīgākā kaulu un skrimšļu sastāvdaļa
muskuļu plazmā ir īpašs proteīns miozinogēns
pēc nāves tas pāriet muskuļu fibrīnā un izraisa rigor mortis

rigor mortis izprovocēja viņus uz pirkstu nogriešanu
jo mirstošais bija satvēris pirkstus pārāk cieši
viņam bija bail atpalikt no nāves pat par soli
neveikla poza
it kā varētu pieķerties nāvei

dzīvība
būtībā tā ir tikai šūnu olbaltumvielu skābekļa sadedzināšana 
tātad patīkamākais dzīvnieciskais siltums
kura mums dažreiz ir par daudz

dzīvība – tā ir miršana

dzīvība – tas ir kad neraugoties uz vielu apmaiņu forma tiek saglabāta

runāt par organizētu matēriju
par protoplazmas īpašībām
šo jutīgo substanci
kas tiek turēta tādā kā nestabilā esamības stāvoklī
starp attīstību un sairšanu
par tās spēju dažādot primārās
matērijas pamatformas kas joprojām pastāv

kas tad ir dzīvība?

mēs nezinām
jo tā ir dzīvība
viņa apzinās sevi
bet nezina
kas viņa ir
apziņa kā jutība pret kairinājumiem
neapšaubāmi zināmā mērā ir pamodies savā zemākajā un vienkāršākajā stadijā
taču nebija iespējams sasaistīt pirmo apzināto procesu parādīšanos
ar jebkuru konkrētu brīdi universālajā vai individuālajā apziņas vēsturē
likt apziņas rašanos saistībā ar jebkuras nervu sistēmas rašanos

kur šī plaisa radās?
kā matērija inficējās ar apziņu?
kā notika kritiens grēkā?
lemts refleksijai indivīds
lemts pamest neziņas paradīzi
apzinoties sevi
cik laimīgi ir dzīvnieki
matērija bez pārdomām

kas tad ir dzīvība?

neviens to nezina
neviens nezina to esamības punktu kurā tas radās un aizdegās
bet no šī brīža nekas dzīvības sfērā
vairs nebija tieši dots vai šķietami starpnieks
tomēr pati dzīvība šķita kaut kas tieši dots
un ja par to kaut ko varētu teikt tad tikai sekojošo

tās struktūrai jābūt tik augsti attīstītai
ka neorganisko vielu pasaulē mēs neko neatradīsim
kas pat attālināti atgādinātu dzīvību
bet lai nenonāktu līdz brīnuma atpazīšanai
jo dzīvība kas ir veidota no tām pašām vielām
kā neorganiskā daba
un sadalās tādās pašās vielās kā tā
būtu īsts brīnums
būtu jāpieļauj primārā spontāna ģenerēšana
tas ir organiskās dabas rašanās no neorganiskās
kas arī būtu brīnums
tāpēc zinātnieki turpināja nākt klajā ar visu veidu
starpposmiem un pārejām ļaujot eksistēt organismiem
kas eksistētu zem visa ko mēs zinām
bet kam savukārt ir vēl agrāki priekšteči
liecinieki vēl senākiem dabas mēģinājumiem radīt dzīvību

kā neorganiskā matērija pārvēršas organiskā matērijā?
kur ir sprādziena punkts?
kas tieši eksplodēja lai dotu mums dzīvību?

kas tad īsti ir ir dzīvība?

siltums
formu saglabājošas mainības siltuma produkts
matērijas drudzis
kas pavada nepārtrauktu olbaltumvielu molekulu sabrukšanas un atjaunošanās procesu
molekulu kas ir celtas ar neilgtspējīgu dīvainību un neilgtspējīgu sarežģītību

dzīvības drudzis apskauj pacientu
viņš sāk ārstēšanu

kuras dēļ slimība saasinās
karstuma sprādziens izspiež viņu no šīs pasaules
tā bija tāda esamība
kas nevarēja būt esamība
tā bija šajā drudžainās sadalīšanās un atjaunošanās procesā
ar saldu neizbēgamību it kā sāpīgi balansējot uz esamības punkta
tā nebija materiāla un nebija garīga
bet kaut kas pa vidu
fenomens ko nes matērija
kā varavīksne virs ūdenskrituma vai liesma
nebūdams materiāls
šis fenomens bija juteklisks līdz saldkārei un riebumam
matērijas nekaunības pilns
kļuvis par sevis izzinošo un uztverošo kairinājumu
kaut kāda netiklā esamības forma

vai dzīvība nav netiklība?
novirzīšanās no taisnības ceļa
no mirušās neorganiskās matērijas

it kā visas pasaules šķīstajā aukstumā
kaut kas slepus jutīgs sācis kūstēties
zagšus sācies kāds baudkārs un netīrs pārtikas sūkšanas un izvirduma process
kāda ogļskābās gāzes un nejauku vielu izdalīšanās
nezināmas izcelsmes un nezināmu īpašību process
un tagad pateicoties pastāvīgai nestabilitātes izlīdzināšanai
ir paradījusies kāda izaugšana

ko kontrolē raksturīgie attīstības likumi
kaut kāda izvēršanās un veidošanās kaut kā pietūkums
kas sastāvēja no ūdens olbaltumvielām sāļiem un taukiem
ko mēs saucam par miesu
tā ir sasniegusi augsta skaistuma tēla formu
lai gan jutekliskuma un iekāres sākums tajā palika
jo šī forma un šis skaistums nebija ne gara auglis
kā dzejas un mūzikas darbos
ne arī neitrālas gara patērētās matērijas produkts
kas savā nevainībā ietērpa garu taustāmā materiālā
jo tāda ir forma un skaistums tēlotājmākslā
drīzāk šī forma un skaistums radās un veidojās no kādas
substances kas nezināmā veidā pamodās iekārei
no pašas organiskās materijas
izvaroti-kaislīgas un valdonīgas
no smaržīgas miesas…

smaržīga miesa pavērās telpā
izdalot nepanesamas trūdēšanas smakas
dzīvība sairšanā
process kas turpinās pēc nāves

tad viņa ķermenis ieraudzīja viņas ķermeni

…viņas ķermenis peldēja kaut kur telpā
tālu un tomēr taustāmi tuvu
miesa matēti balta lipīga
izdalīja smakas un izgarojumus
viņš redzēja viņas ādu ar visu dabisko nekārtību un trūkumiem
plankumiem kārpiņām plaisām un dzeltenumu
viņš redzēja ka tā vietām bija graudaina un pārslaina
vietām pārklāta ar pūkām
it kā plūstoša straumēs un cirtās
it kā ārpus šīs nedzīvās pasaules aukstuma viņa stāvēja
savu izgarojumu mākonī
galva bija vainagojusies ar kaut ko aukstu pigmentētu
īpašu ādas produktu
atmetot rokas un piespiežot tās pie pakauša viņas tēls skatījās uz viņu
zem nolaistajiem plakstiņiem kas pateicoties īpašam ādas veidojumam likās nedaudz šķībi
un lūpas bija šķirtas un nedaudz izvirzītas uz āru
viņas ķermenis balstījās uz vienas kājas
tā ka augšstilba aprises asi izcēlās
otras nedaudz izstieptas kājas celis
tikai pieskaroties zemei ​​ar pirkstiem
bija paļāvīgi piespiests pie pirmā ceļa

contrapposto sengrieķu tēlniecības tradīcijās
vai stājas pētījumi (Bruce Nauman)
lai palielinātu pievilcību
acīmredzot viņa vēl domāja par pievilcības līmeni
viņa acīs
lai gan karājās tukšuma vidū
kā zils citplanētiešu upuris no under the skin

ar smaidu nostājās viņam priekšā viņas ķermenis
nedaudz uz sāniem graciozi atspiedies atpakaļ
izmetot mirdzošus elkoņus
stāvēja savas uzbūves pāru simetrijā
viņas ķermeņa iezīmes
padušu dobumi ar to asajiem dūmiem
atbildēja viņas dzemdes naktij mistiskajā trīsstūrī
tāpat kā acis
mutes atvere ar sarkano epitēliju
un krūškurvja rozā pumpuri
iegarena naba
no centrālās nervu sistēmas
un motorisko nervu ietekmes
kas saistīti ar muguras smadzenēm
vēders un krūtis kūstējās uz augšu un uz leju
pleiroperitoneālā zona uzpampa un nokrita
gaiss ko sasilda un samitrina elpceļu gļotāda piesātināts ar izdalījumiem
ietiecās starp lūpām
pēc tam kad tajā esošais skābeklis apvienojās plaušu gaisa šūnās ar asins hemoglobīnu
kas bija nepieciešams ķermeņa iekšējai elpošanai
viņa priekšā bija viņas dzīvais ķermenis ar noslēpumainu proporcionalitāti
asinīm barotiem locekļiem
caurstrāvotiem ar nervu vēnu artēriju matu un limfas asinsvadu sistēmām
ar mugurkaulu kas sastāv no smadzenēm pildītiem cauruļveida kauliem
kā arī no skriemeļiem un pamatkauliem
kas parādījušies no primārās nesošās substances
no želatīna audiem kas pēc tam tika stiprināti ar kaļķu sāļiem un līmi
lai nēsātu šo ķermeni ar visām tā kapsulām
ieeļļotiem locītavu maisiņiem
saitēm un skrimšļiem
ar saviem vairāk nekā divsimt muskuļiem
gremošanas orgānu sistēmu
elpošanas kairinājumiem un reakcijām uz tiem
ar to aizsargājošajiem ādas slāņiem
serozi deguna blakusdobumiem un dziedzeriem kas bagāti ar izdalījumiem
ar sarežģītām cauruļveida un salocītām iekšējām virsmām
savienotām ar ārējo vidi ar īpašiem caurumiem
un viņš saprata ka viņas “es” pārstāv augstākās kārtas vitālu vienību
ārkārtīgi atšķirīgo no tām vienkāršajām radībām
kas elpo barojas un pat domā ar visu ķermeņa virsmu
ka šī vienība ir veidota no neskaitāmām tik sīkām organiskām sistēmām
kas radās no viena un pavairojās ar nerimstošu dalīšanu
veidoja dažādas dienesta kombinācijas un apvienības
atdalījās attīstījās tālāk un radīja formas
kas noteica viņu turpmāko attīstību un veicināja to…

bezgalīgi atjaunojošs ķermenis
aizņemts ar sairšanu un atjaunošanu
trokšņaina šūnu reģenerācija
molekulu permutācija
datu jaukšana
eksistences murmināšana

…viņa vēlmes objekta ķermenis
peldēja gaisā
pieejams visu caurstrāvojošai acij
visiem pieejams
visuresošs
neatstājot viņa domas
ne uz mirkli

bet viņš izvēlējās novērsties
no vieglas pieejamības
no visuresošās sasniedzamības idejas
atteicās no idejas par izziņu
it kā varētu būt kāda izziņa

viņš uzcēla neredzamu sienu starp viņu un sevi
padarīja izziņu lemtu priekšlaicīgai neveiksmei
nespēja izprast kāda cita ķermeni
nespēja izprast savu ķermeni
ar savām pārvērtībām
šķidrumu pārplūdēm
neredzamu straumju strūklām
deģenerācijas un sairšanas
spokaini lēno procesu

viņa lēnām nopeldēja viņam garām
atverot rokas it kā gatavotos apskāvienam
lēnām iegrima tumsā
bezgalīgā visumā

tā viņa pazuda no redzesloka
kā nezināms objekts
atkāpjoties daudzu miljonu gaismas gadu attālumā