Foto: Krišjānis Zeļģis
bērns-dzīvnieks
it kā tālumā
bet tepat vien
metro
pagātnes skrāpēts
vējš acīs skrien
spogulis-asara šķeļas
divās vienādās daļās
vienā – bērns
otrā – dzīvnieks
uz perona kompostrējot biļeti
abi nejauš kā iemīlēt otru
kontrolieris nekad neuzzinās
kurš no diviem tas bija
pase
labdien
atvainojos, ka ārpus rindas
sakiet, vai 6. jūs strādājat?
sestajā būs brīvdiena
vai jūs numuriņu paņēmāt?
nē
paņemiet numuriņu, kungs
šodien numuriņi jau beigušies
lai nāk no rīta
kāds nekaunīgs
es numuriņu paņēmu, lai pajautātu, bet šis lien bez
kundze, vai jūs saņemt dokumentu?
nē, noformēt
noformēšanas numuriņi beigušies
nāciet rīt no rīta
kā rīt? ko jūs?
es te jau stundu stāvu
agrāk tā nebija
visus apkalpoja ātri
cik tur lodziņi darbojas?
teic, ka desmit
edz kādi sliņķi
ira, es iešu
piezvani man, kad būs 49. numuriņš
nē, es tev nezvanīšu
tad nāc man līdzi
nekur es neiešu
paskat, šis aizgāja
labāk būtu izšķīrusies
nevaru vairs izturēt
sieviete, kāpēc jūs ratiņus man uz kājas uzbraucāt?
esmu piereģistrējusies
nu lieliski, bet ratiņus tak novāciet no manām kājām
ejiet uz uzgaidāmo telpu
pretī pa kreisi
bet kā es redzēšu, kas te notiek
jūsējie sēž uzgaidāmajā telpā
sakiet, vai 8. numuriņš jau bija?
nezinu, tagad 205.
kā divsimt piektais?
kur jūs bez rindas, kundze?
pasakiet viņai, ka sākumā notiek izsniegšana
kundze, sākumā izsniegšana
noformēšanai vien otrais numuriņš
kā otrais?
vēl minūtes 20, kamēr šie trīsciparīgos apkalpos
pilnīgs murgs
it kā noformēšana tikai pirmdienās
jā?
nu es to internetā lasīju
kurā nodaļā?
nezinu
jūs pati noformēt vai saņemt?
es parasti tupu mājās
vienkārši atnācu apskatīt
kungs, vai šī ir dzīvā rinda?
vai rindas kārtībā?
kālab jūs domājat, ka es zinu?
lūk, informācijas punkts, ejiet turp
šeit rinda vai reģistrācijas kārtībā?
mums pusdienlaiks
kāds pusdienlaiks?
vai šeit dzīvās rindas kārtībā?
nu izskatās, ka nedzīvās
jā, jā, nedzīvās
kas vispār notiek?
kā lai nedzīvo sagaida?
ja nedzīva, jums vajag uz pirmo stāvu
simtu otrais kabinets!
kas tur simtu otrajā?
kā kas – apbedīšanas kantoris
pasarg dies!
man rīt jālido prom, bet es šeit jau četrdesmit minūtes
jaunais cilvēk, šeit visi gaida
stāviet un neradiet paniku
a kad beidzas pusdienlaiks?
re, jau desmitais iegāja
laikam pusdienlaiks beidzies…
***
šis bārs līdzīgs nokaltušam ziedu pušķim
noslēpumains šarms
taču kad pārklājas putekļiem
apmeklētāji to ātri nomaina
pret kaut ko solīdāku
alus puto
dzejnieks un mūziķis dzer lēnām
spriež par ēdienu
tad par tetovējumiem
puisis pie pults
uz rokas uzbliezis sava rajona pasta indeksu
dzejnieks nevar saņemties
mūziķis lepojas
ar jauno tatuhu
otrs dzejnieks bilst, ka var ātri apnikt
visi iet uzpīpēt
mūzika maina tempu
aiz bāra letes atkorķē gāzūdeni
uz brīdi grimstot realitātē
mūzika
blāva gaisma
dīvāns
atmiņai paliek vien foto
ar izbiedētu seju
esošais – tas, kā nevajag bīties
***
man bija zeltaini mati
vējš lolojot skūpstīja ar sārtu saulstaru
man bija zeltaini mati
pēcāk kļuva tumšāki
man bija zeltaini mati
mamma, nogriezusi cirtu, paslēpa piedurknē
nu zinu
man bija zeltaini mati
mēs visi kļūstam vecāki
bet kad biju bērns
man bija zeltaini mati
liegas roku kustības
spoguļa atspulgā
man bija zeltaini mati
dienā izpūruši
vakarā kopti
smaržojot pēc kumelītēm
man vaicāja
kālab man bija zeltaini mati
***
upe
zvaigžņu pilna
vilka dzelmē
nopūta vēl nopūta
tālāk peldēt negribējās
zēni
meitene
slīdēja naksnīgajā ūdenī
itin kā noplūkta ūdensroze
nebīstoties straumē
sagurt
upe
zvaigžņu pilna
stāstīja cik
tajā zivju
asaru
upe
zvaigžņu pilna
ieelpa vēl ieelpa
tavs smaids
vēsā mitrā sejā
pastaiga
šaj pilsētā visiem ziediem ir mana seja
snaudošo mašīnu ielā
vējstiklos bija redzamas tumstošās Eiropas debesis
muzeja logi izgaismoja laukumus
tumsā grimstošos pieminekļus
neatminot pat pusi
ceļš, izvēloties maršrutu
caur namu gaiteni
atdūrās apvārsnī
parka klusuma ķešā tu raugies uz tukšo strūklaku
lapu deja
laika deja
miguša avota zilgme
vējš jancīgi jaucas pa matiem
fotoaparātā nebija filmiņas
dejotājs
dejotājs riņķo
lokās kā gaisa pūķis
šai stihijā viņam nav līdzinieku
draiskojot un iz tukšuma velkot kustības
kad labā roka kļūst spārns
kreisā kāja stieg laika elementā
ķermenis kūleņo
video ieraksta tikai daļu
mirklis
vēl mirklis
viņš zūd
kreisā roka un labā kāja beidz deju
rāmi un skaidri
liegi un harmoniski
gaisa pūķis paklanās
gaistot telpā
atstājot vien savu skatienu
No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs