gliemeži
A.
mēs esam tādi gliemeži
kas savas mājas ceļ
arvien no jauna
no istabas uz istabu
ikarusi iet
pa paklājiem pa pazemi
linolejs ir lava
ātrākais ceļš
uz savu istabu:
koridors – trepjtelpa – aizturēta elpa –
āda kas sargā no drošības
būt ārā
būt iekšā
sargies no sienām
līdz mājām
ilgas minūtes gadi
māja ar vējrādītāju
mājai ar vējrādītāju
nav vairs melnā gaiļa
kuru vienmēr
sargāja pakļāvība
ceļš līdz sarkanajai ķieģeļu mājai
ir tāls un grūts
bet atpakaļceļš
vienmēr ir īsāks
kritiens aizā
salīdzinot ar pārnākšanu
(no sarkanās mājas
bez melnā gaiļa)
ir ēra
telts
E.
kā viss dienišķais
arī mūsu māja
ar virtuvi un traukiem
sargā gan no vilkiem
gan apvāršņa
bet mēs varam
istabas vidū
uzcelt telti
un palikt tajā
pa nakti
ligzda
M.
kādu laiku
tu no katras pastaigas
pārnesi zaru
kad ligzda bija gatava
tu pievērsies
bultām nūjām zobeniem
cimds
cimda dvēsele
ir rokas siltums
kad cimdiņš pazūd
dvēsele gaist
baznīca
sv. Pētera baznīcā
bērni spēlē vijoles
no stīgām nobirst notis
atsitas pret klinti
un iekrīt aizā
mūzikas skolas pedagogi
metas tām pakaļ
un nepārnāk
viņu vietās stājas eņģeļi
vecāki rauc pieres
eņģeļi
dzied šķībi
laika piedēklis
ir tādi kambari
kuros laika apņēmība gurst
nodziest gaisma
mūžīgajā virtuvē
zaigo zilas liesmiņas
kūp un pagaist sarunas
laiku esam atstājuši
gaitenī
zem gliemežvāka
D.
zini
mēs vakariņojam
zem gliemežvāka
klausoties visādas jūras
kamēr gliemeža mugura cilājas elpā –
saudzīgs vilnis kas nes
pāri ērām
palikdams
mūžība ir māja kuru
uzceļ skatienu krustcelēs
paceļ no smiltīm
un ieliek kabatā