— rīta cikls

 

rīta cikls

1

viss sākas ar durvīm tumša koridora galā
tu tās atver un atpazīsti sen neredzētu lauku ainavu

mazu placi ar koka mājām un bezgalīgu pļavu
kurā zied visas zināmās un nezināmās puķes

abus attēlus atdala

grāvis

starp mājiņām rotaļājas bērni bet tu tuvojies tiem kas otrpus grāvim plūc ziedus
katram rokās ir sakārtots savāds pušķītis dažam vien pujenes citam kaltuši stiebri

tu nevari atcerēties kā bet jūs visi esat pazīstami jau sen
tur ir meitene ar saules krāsas matiem kas plūc tikai magones
un meitene dūraiņos kas smaidot vienmēr raud
tur ir arī puisis kam ir tādas pašas acis kā tev
pavisam vārgi bet tu noteikti atceries ka reiz jūs nācāt uz pļavu biežāk
reizēm kopā gulējāt zālē un badījāties ar pierēm
vai tiešām?
neziņa ir sirdi žņaudzoša un mežonīga
iemesls skābenēm tavās acīs
jūs sen neesat redzējušies
lai gan šķiet ka esat šeit bijuši vienmēr
ka brīži ārpus pļavas ir tikai iedoma

zālē san cikādes
tu izvēlies vākt tēju kādam kas otrpus durvīm noteikti saslims ar iesnām

kumelītes pelašķi vīgriezes asinszāles
tu skaties uz bērniem kas spēlē ķerenes un nezini vai jebkad atgriezīsies
pļava arvien biežāk kļūst draudīga
tālumā var sajust nākam šausmu pilnu nemieru
līdzīgi kā tumsa tas ir iemesls nesatikties ar nodomu

kumelītes pelašķi vīgriezes asinszāles
debesis ir ļoti pelēkas
grāvī plaukst ziedi

 

2

viņa vienmēr gāja ar acīm pavērstām uz augšu reti vispār redzēja ko citu kā debesis
trotuārs vienmēr bija neredzams līdz luksoforu krāsainās gaismas deva padomu apstāties

viņš vienmēr skatījās taisni jo bija skaidrs ka nekā vairāk par mākoņiem virs ietves nemaz nav
turklāt murgos viņu vajāja dziļas bailes ieskriet kādam vēderā vai pamanīt drusciņ par vēlu

tikpat dzejiski notiek kaut kas neparedzēts
bet sen gaidīts

viņi saskatās
un sastingst

saskatoties sastingst

tālumā ilgas uzvelk zilu kreklu

 

3

neviens no mirkļiem kuros pamanīts melanholiskais tumšzaļais krūms nav bijis nenozīmīgs
tas tomēr ir aptinies ap katru kājas pirkstu un uzvijies līdz pat ceļgaliem kuri lielākoties pavada laiku nebeidzamā garlaicībā

ja baltais gulbis nebūtu nomainījis spārnus pret draudīgām pūķu galvām kaijas nekad netiktu pieķertas mēdām viena otras izsmalcinātos kliedzienus

rau kaķis piešķiebis galvu ainavā izlasījis vien vārdus
par slinku lai nojaustu noslēpumu kas slēpjas starp katru nākamo attēlu un nepateikto īpašvārdu

rau nazis kas spēja tomātus sagriezt viegli kā sviestu jau sen sakapāja atmiņas salātos no kuriem acīmredzamā mīla bija tikai kārtējais iemesls ceļu vājumam pazeminātai imūnsistēmai un citām nopietnākām slimībām

ja varētu gan jau viņi labprāt nolobītu citronu līdz sulai bet neizdošanās ir satraucoša
labāk uzsiet lakatu un iejukt tirgū starp vistām gaiļiem un nejaušiem spiegiem kas vēsā mierā šķetina vecus kriminālromānus

 

4

pavisam nesen viņu ietina burbulī un nogremdēja okeānā bet vismaz viņi abi bija blakus lai gan pazīstamības problēma liedza sasveicināties dvēseļu rozīgā radniecība bija neizskaidrojami garantēta

burbuļu sienas bija cietas un ļāvās manipulācijām
stumšanai lēkāšanai speršanai
kad tas bija apgūts varēja sākt kustēties
bet kustības padevās ārkārtīgi lēni

pavisam drīz liels burbuļu pūlis kuru nupat izpūta kāds korallis aizpludināja jebkuru pretestībai līdzīgu centienu iegrūžot teikuma priekšmetu citā zemūdens straumē kas tika dēvēta par klišejisku atšķirtību

krabis no malas to vērodams gudri nosprieda ka zaudēt nepazīstamo iespējams ir vieglāk nekā pazīstamo
neviena brētliņa viņam nepiekrita

attopoties starp siļķēm kas spēlē teātri iebāžot galvas vecos lašu asakkausos un astes garneļu čaulās pat pazušana izrādās diezgan interesanta

trūkst tikai kādas mīļas plaukstas un pārējās piņķerības kas mēdz sākties ar negaidītu smaidu

vai ne?
kādā ceļojošā ausī čukst jūraszirdziņš

 

5

reti kuram izdodas iemaldīties kukaiņu karaļvalstī tomēr ir daži eksemplāri kam tas ir izdevies

ja mēs dzirdētu skudras dziedam savu darba himnu mēs droši vien atvērtu mutes tik plati ka vesela zirnekļu ģimene tur uzrastos kā zīme un mierīgi uztītu tīklu

bet protams mēs to nedzirdam un nekad neesam dzirdējuši

skudru valoda ir aizsargāta ar trīs dažādām autortiesībām ieskaitot bišu bravūrīgo zīmogu kas ar speciālu frekvenču palīdzību no cilvēku ausīm slēpj teju visas kukaiņu sarunas kuras tiek uzskatītas par dziesmām un tātad nav brīvi pieejamas izņemot zemāk lasāmo nesakarīgo čerkstoņu

māls dūņas un izsalkums
zaļas stīgas ap sirds receklīti

ko nu vairs ko nu vairs

esmu kļuvusi par skudru ēdusi feju ēdienu
ar skujiņas vēdekli māju negribīgas ardievas

 ko nu vairs ko nu vairs