literatūra
— Olimpiskie apļi
26/07/2024
es dzirdēju ka Latvijas čempions soļošanā spēj 20 kilometrus nest uz galvas ūdens krūku neizšļakstot ne piles
sporta karalienei Vieglatlētikai
lodes grūšana
kad Jānītis grūž lodi
kā porcelāna tasīte
no krustmātes Lidijas kāzu servīzes
kas tā arī nesagaidīja kāzas
kuru mazulis būdams viņš
dusmās par to ka beigušies cepumi
trieca pret grīdu
sašķīst mākoņi
pār līdzjutējiem
nolīst lauskas
kārtslēkšana
lunkani lokanā bezbailīgā
bruņiniece izmanīgā
ar kārti kā smailāko durkli
skrien it kā grasītos uzbrukt
kādam kas bedrītē glūn
izmanīgā visviltīgākā –
tas viss vien lai jauktu pēdas
un novērstu sargu uzmanību
no viņas patiesā mērķa –
ielēkt pa atvērto pils torņa logu
pie ieslodzītā prinča
kas gaidīdams viņu
izaudzējis bārdu
garu kā upe
viņa varētu peldēt pie viņa
bet negrib saslapināties
lunkani lokanā bruņiniece
triec kārti pils pakājē
un uzlido pie prinča
tieši apskāvienā
joprojām viņi tur stāv
un sveicina ikvienu
kurš pārlec latiņu
vesera mešana
ir viegli iztēloties
kā radusies vesera mešana –
sensenos laikos kad cilvēki dzīvoja
knapās salmu būdās
viņu istabās nemitīgi līda čūskas
un uzglūnēja vistām kas turpat vien istabā klukstēja
čūskām tolaik bija daudz lielāki žokļi
kā tiranozauram
tās vienā atvēzienā norija veselu vistu
apgūlās turpat uz grīdas un gremoja brango kumosu
reiz saimniece bija izgājusi darīšanās
un istabā sagūlušas
ar vistām garajos vēderos
bija 16 čūskas
kad saimniece pārnāca mājās un ieraudzīja čūskas
kas gremoja viņas vistas –
Klāru, Kluksti, Buksti, Čauksti, Svaukli, Kazi, Brazi, Kladzi
Kārno Kvērpi, Nērti, Bērti, Saukāsīšu, Kunti, Bunti, Paklepsti un Svunti –
viņa ieaurojās negantās dusmās
paņēma visresnāko čūsku aiz astes
iegriezās kā viesulis
un izsvieda ārā pa logu
pāri klūgu žogam
pāri kāļu dobēm
pāri smacīgajam dīķim
pāri kaimiņbūdai
pāri rudzu laukam
pāri sidrabbirzij
pāri upei pāri jūrai pāri zemes mala
tā viņa izraidīja visas sešpadsmit
un atpakaļ līdušas tās nav
3000m šķēršļu skrējiens
ne viens vien ir domājis –
kā būtu
ja ūdens bedrē būtu krokodili
mūsu stadiona ūdens bedrē
tikai vardes
ja krokodili nepiekrīt
bedres šaurībai
vienmēr jau var pajautāt
ugunij
jā kā būtu
ja ūdens bedre kļūtu
par uguns bedri
vēl ir variants
pasaukt vilkus
vai veco Veltu
kura nocirta astes
visiem apkaimes runčiem
jo tie esot lakstojušies
ap viņas Pūku
Velta tupētu ūdens bedrē
aizspiedusi degunu ar veļas knaģi
un ik pa laikam
šviks!
nošņāptu kādu pirkstu vai pēdu
nē
mēs tomēr neesam barbari
ielaidīsim ūdens bedrē pāris barakudas
un tad jau redzēs
soļošana
es dzirdēju ka
Latvijas čempions soļošanā
spēj 20 kilometrus
nest uz galvas ūdens krūku
neizšļakstot ne piles
bet tas protams ir nieks
salīdzinājumā ar Baltijas valstu čempionu
kurš 20 kilometrus spēj uz galvas nest
raudošu zīdaini
un nelikties ne zinis
toties Eiropas čempions
var 20 kilometrus nest uz galvas
iepriekšējā Eiropas čempionāta
uzvarētāju
un visu ceļu nepiespiesti tērzēt
bet pasaules čempions soļošanā
var 20 kilometrus noiet
uz galvas nesot
vietēja mēroga nozīmes dabas vai kultūras pieminekli
piemēram dižozolu vai lauku baznīcu
bet tas vēl nav nekas
jo olimpisko spēļu uzvarētājs
visus 20 kilometrus
spēj soļot
sev līdzi nenesot neko
ne uz galvas
ne galvā
tāpēc jau viņš ir
olimpiskais čempions
šķēpmešana
tieši šķēpmešana neļauj mums aizmirst –
sports ir kara mazais brālis
mācījies no lielā brāļa kļūdām
viņam šķēps
ir nevis asinskārs durklis
bet izstīdzējis putns
kam jāpalīdz lidot
bet kā jau mazais brālis
viņš reizumis pastrādā blēņas
kā toreiz
kad šķēps aizlidoja uz tāllēkšanas sektoru
un piezemējās tāllēcējas sānā
vai toreiz kad caurdūra
uz pienenes nometušos
medus pilnu biti
vai toreiz
kad tā arī
nepiezemējās
maratons
kurš pirmais aizskries
no Maratonas līdz Atēnām
tas varēs pavēstīt
par uzvaru