— Vai tad tu neredzi

 

***

Mēs lasīsim liepziedus un atkal līs,
būs jūnija beigas un apmācies.
Dienā, kad līs, mēs lasīsim liepziedus.

Mēs gulēsim gultā, aiz loga ābelē
būs iemeties tinējs.
Kad ābelei saplauks lapas, vaļā būs logs,
mēs gulēsim kaili – es pamanīšu,
ka zaros tai atkal,
es teikšu: skaties, –
atkal tas draņķa tinējs
iemeties ābelē,
gluži kā pagājšgad.

Pirms miega es pieķeršos tavām rokām
kā koala eikalipta zariem.
Pirms miega tu mani apķersi
kā koala eikalipta zaru.

 

***

Es būšu tā skulptūra Bastejkalnā
nodurtu skatienu, skaista un kaila,
kamēr tu satraukti soļosi ap mani,
stāstīsi, ka man vajadzētu sākt pelnīt,
lai varu nopirkt sev zāles un aiziet pie zobārsta,
bet es būšu tā skulptūra bastejkalnā.

Vai tad tu neredzi –
šeit ir mana vieta,
nodurtu skatienu, skaistai un kailai.

Katru dienu ap mani zied puķes,
katru ziemu es pazūdu sniegā.

Aprīlī pēdējās lāstekas no maniem elkoņiem
atgādinās par asarām visām meitenēm,
kuras būs izvestas randiņos –
cik viņa ir skumja, skaista un kaila,
viņu klāj tikai kūstošs ledus.

Kāpēc viņš neredz,
ka šeit ir mana vieta –
nodurtu skatienu, skaistai un kailai,
pie dvēseles ne centa.

 

Tāpat, bet citādi

Dodies uz savām bērnības dienu mājām, vasarām pie vecmāmiņas, piemēram. Velti laiku, lai aplūkotu pagalma asfaltu – tas ir tieši tāds, kādu tu to vairs neatceries. Neplūc lilijas, par alkatību tu tiksi sodīts un pamodīsies. Kāpņu telpā, iespējams, sastapsies ar pussabrukušām kāpnēm, bet tu tiksi tām pāri ar izbrīnu. Augšstāvā dzīvo tavi pusaudžu gadu draugi, kuri nekad nav bijuši pie tevis laukos, bet tu vienmēr esi gribējis, lai būtu. Jūs apskausities kā brāļi un māsas, un visi kopā dosities pie taviem vecvecākiem.

Vecvecāku dzīvoklī būs pēcpusdiena, viņi tevi vienmēr ir gaidījuši. Oma, iespējams, nebūs mājās. Viņa ir ceļā. Viņa vienmēr ir ceļā šurp, bet nekad neierodas mājās. Virtuvē pie sienām būs tie paši plaukti, kas tavā bērnībā, un vēl tādi, kādi tur nekad nav bijuši. Augstākajos plauktos, porcelāna servīzēs tu atradīsi piparkūkas šokolādē, mannā putru, riekstus, ziemassvētku rotājumus.

Dažkārt uz virtuves galda būs šķīvis, kam pāri pārlikts vēlviens šķīvis, lai saglabātu siltumu. Pa vidu šķīvjiem ir plānās pankūkas – citkārt tās ir bada pankūkas, ko opis izcepis vafeļu pannā. Tu drīksti tās ēst.