— Veļu laiks

 

Pirms

septembris šogad smaržo
pēc pļautas zāles
pilieni strūklakas miglā
skrien uz āru
gandrīz pieskaras elkonim
tērptam plānā džemperī
bet degunam pieskaras saule
tad garāmgājējas smaržas
es gribētu kā septembris
smaržot pēc pļautas zāles
tas ir citādi nekā jūlijā
kad dzīvība pilnbriedā
tagad pirms miega
jeb varbūt nāves
arī tagad pusaudži bučojas
nometušies parka mauriņā
tas ir citādi nekā vasarā

 

***

jūra šodien ir cieši violeta
kā lai to pasaka vienkāršāk
man drausmīgi pietrūkst tevis

viss ir skaisti viss ir drūmi
jūras krasts kā ceriņkrūms
nevienas pašas laimītes

tajā vietā kur tu esi
pieturi mani jo cieši

 

***

nāca nāca tumsa
nomācās domas
līda līda nezvēri
manos pirkstiņos
sita sita vaigus
zilus deniņus
kāpēc es tā darīju
tumsā neredzēju

 

***

pašrocīgi mirušie muļķi
nevaru beigt par viņiem domāt
pārdozētāji un nelaimes
gadījumos drūmi
nositušies sāpju tēli
par viņiem arī nevaru
ne īsti padomāt ne beigt domāt
visa zeme rēgu apdzīvota
iespējams vien nojūgties
nāves neizbēgamība
skaidra lieta
nav jautājumu
no señor sí señor
bet šie drausmīgie veidi
dejai salauž potītes
nevaru aizvērt acis
nevaru ļaut
cilvēkcikliem griezties
mani bezkaulu pirksti
nejēdzīgi gari
posmutārpa solī
grābj un ļimst

 

Tāda diena

tas nekas ka jūs kavējat
man tāpat nav ko teikt
kā iet
nekā īpaši
ko daru
neko interesantu
kā jūtos
negribu par to runāt
ne jau šajā bāriņā
grupas saundčekam skanot
ja reiz kavējat
visdrīzāk jūs darāt ko labāku
dariet to
un nestāstiet man
nav tā ka baigi interesē
ne šodien katrā ziņā

 

Pamodos bez tevis šajā pasaulē

apgājusi divus riņķus pa istabu
saodu asiņu saldi rūgto nokrāsu
kaķis šurpu turpu trinās gar durvīm
un ņaudēdams prasīja ēst

rāmām kustībām viņu apkalpoju
tad celdamās ļāvu pirmajai lāsei
izlīt no deguna pār virslūpu

tu sēdēji griestu stūrī
it kā izbrīnīts it kā gandarīts
bez miesas bet tomēr sēdēji
un paklusām izmeti

tīri labs skats!

kad nelikos zinis tu nokāpi
izņēmi no saldētavas paciņu ķiršu
un piespiedi man starp acīm

kamēr tu biji dzīvs
izlikos ka neredzu tevi
tagad kad tevis nav
kā priekšā es izliekos?

 

Vīrs ar sunīti kā satrauktu sirdi azotē un ģitārists

vīrs kurš ienāca nomales restorānā ar sunīti azotē
paņēma alu un ievēlās dīvānā
nākamo uzspēlē no sirds!
no kurienes bija šis?
no dvēseles
labi tad nākamā būs no sirds
viesmīle
pīdama nervozu bizīti
izteica lūgumus un brīdinājumus
viņa sakritušajos acu plakstos
šie vārdi neko neizteica
kad atnāca apsardze
ģitārists teica
galvenais
ka mēs esam satikušies