***
katru reizi kad es iztēlojos cik
viss varētu būt romantiski
nekas nav romantiski
tagad es zinu
lai būtu romantiski
nedrīkst neko iztēloties
***
no četrām tējas tasītēm viena
ir nedaudz ieplīsusi
tas ir tik šarmanti
tajā nav nekā ļauna
***
es pavadīju savu vilšanos
gandrīz līdz pieturai
šķīrāmies neveikli
kā jau parasti
neviens neko neteica
neviens neko tādu nepateica
viss bija kārtībā
***
turu saujā melnu kurkuli
miers atņem man svaru
sapiņķerē acis
troksnis ir ēna kuru tas met
***
sapnī skaidrojos ar tiem gudrajiem
ka nav labi
nu nemaz nav labi
bet šie tādi
kurlmēmi
ne bū ne bē
***
sapucējušies cilvēki sabīdās tuvāk
kā zinādami mēģina
ieņemt tādu kā ikdienišķu pozu
vieglu smaidu
vienu kāju priekšā otrai
uzlikt roku uz gurna
grupas bilde
***
varēju neko nepateikt
bet pateicu
tagad nezinu kā pienākt
klāt
kad vēlos
debesis šodien ir gaiši zilas
zeme cimperlīga un dubļaina
varēja jau iztikt
bez visa tā lietus
bet negribējās
runāju
taisnodamās
it kā ūdeni
vajadzētu atvainot
stāvot zaļajos sniegpulksteņos
nožēlai atsējušās šņores
lipīgais spageti makarons
karājās man aiz ausīm
pielipa pie elkoņa
saniezēja
tajā vietā pie muguras
kuru nevar pakasīt
laidās gar logu
vārnojās tumsā
neko pareizu nepateica
grozoties un dīdoties
nepareizi klusējot
lipīgais spageti makarons
nokrita pie plīts
vēlāk tas sacietēja
cietais spageti makarons
un iekāpa zupā
vārīties vēlreiz
tas nenotiek bieži bet reizēm tā notiek
kas tas ir?
nolīp kā uzsists nags
izkrīt kā piena zobs
pārtrūkst kā rāvējslēdzējs
apskauj no vienas puses
atlaiž bez vilcināšanās
***
nekas jau nekad nav nekas
mēs to nosaucām skaisti
nulle
mēs to nosaucām
nupat
kad tevi redzēju
nupat
domāju tikai vienu
redzēt ar acīm
saviļņo manu sirdi