literatūra
— sazvērnieka balss
26/09/2025
ar sudraba vārdu gredzenots putns nolaižas pašķirdams zāli
***
pavasara vidus kā laikā tā telpā
patvēruma osta
nupat aizvadīta pērkona ķīļgaisā
apstājoties gaisma mākoņu starpā kļūst tverama
neiztulkoti vārdi kļūst par zināmām līnijām
kas vilktas ar sudrabu un nesteidzīgu roku
ar glumu sudrabu gar vecā tilta arkām
ar aukstu sudrabu
bet tikai apstājoties
es apstājos un ceru
es apstājos un ceru tikkun olam
te nav ko pārmest lieku kavēšanos
nāks vasara kā sārtās gaismas pulksteņmeistars
un kārtos gaisa masas regulārās formās
vai kā zeltkalis
trīs sīkiem triecieniem ar atsperīgu kaltu
vilks robežas starp vārdu teritorijām
pa līnijām kas nesteidzīgi zīmētas
gar saules ceļu – lēnu un
priekšnoteiktu loku
viss savā vietā
viss savā vietā tikkun olam
***
te ir akmeņi
kas reiz bija šīs mazās pasaules sienas
un te ir rūsas nosēdumi peļķē
te ir klintājs no kura ceļinieks būvēja mūrus
un cietokšņus mēnesim –
pieturas punktus orbītas pilnajā lokā
kur apstāties un pārmīt zirgus
un aizkavēties
es neiebilstu nekā pret balto smilšu gaismu
pret kvarca maigo vilni
islandes špatu kā ceļarādi
un es neiebilstu pret palikušā tērauda vizmu
es tikai nesūtu karavānas tai pretī
saule ir norietējusi:
šī vieta vairs nav svētceļojuma vērta
***
O kaimiņ, mēs esam svešinieki šeit
un katrs svešinieks ir otram rada. [..]
O kaimiņ, aizgājušais neatgriežas
un sagaidāmais jau ir tuvu.
Imru al-Kaiss
mēs esam svešinieki šeit
– vai arī tev patiešām šķita ka apdzīvo šīs dienas?
dienas kas pieskaroties saviļņojas kā zīds
dienas kurās dobji atbalsojas kā gongs
ikkatrs meklējošs vārds
mēs esam svešinieki šeit
un nekāds uzstājīgums neliks upei plūst augšup pret kalnu
nekāda balss neizvilinās rasu no tuksneša klēpja
no izsusušās gultnes
vārds –
viens vilnis nebūtības audeklā
viens vilnis baltā neeiklīda telpā
mēs esam svešinieki šeit
tikpat tālu no mājām kā no jebkura cita punkta
***
pirms izejas uz jūras vārtiem palēninu soli
un jūra ir taustāma:
rietošās saules pieskāriens putekļu mākonim
izkliedētā gaisma slēpj karogus
sazvērnieka pieskāriens izbalējušai drānai
ir ticis solīts labvēlīgs vējš
vai būs?
saule kā zīmogs
zem visa kas pierakstīts šajās dienās
ar stingru protokolētāja roku
saule kā liecinieks
starp klinti un to deldējošo vēju noslēgtam morganātam
un sārti mālaina lāse paraksta vietā
saule kā zvērests
kura laušana ir izraidījums
no lūzumu caurvagotās zemes latae sententiae
es palēninu soli lai saskaitītu
septiņus kuģus ar rietā neizšķiramām krāsām
un lai sataustītu smalcinātos iežus zem kājām
sazvērnieka balss čukst pavisam tuvu:
būs
***
ar sudraba vārdu gredzenots putns
nolaižas pašķirdams zāli
tas nav ne sveiciens nedz arī solījums
tā ir tikai zīme bet ne vienīgā
katrai monētai ko vilnis izskalo pie tavām kājām
ir divas dvīņumāsas dzelmē
un katrai ceļa verstij ko redzi no sargtorņa augšas
ir divas citā virzienā aiz grēdas
ar visiem tevis maksātajiem mesliem
piekrauta laiva aizplūst līdz ar upi zem kalna
pirms katras bonaparta atgriešanās
nāks divi priekšvēstneši:
ar sudraba vārdu gredzenots putns
un pazīstama seja monētas tumšajā pusē
veltījums mēnesim
trīs vilki
heistingsa
stamfordas tilts
atdzimšanas diena un vieta ir skaidra
pārējo lasi uz šķembām