— Padziļinātās Meklēšanas Forums

 

mīklas

1

kāda atšķirība
starp vārdiem
redzi un pamani
vai tas ko tu redzi
ir tas ko tu pamani?
vai īstenībā
tas ko tu pamani
ir tas ko tu redzi?
un kā ar tām reizēm
kad aizmet acis pār telpu
konkrēti apgriežot otrādi galdu
vai šie vārdi ir tuvu
vai šie vārdi ir blakus

 

2

kāda starpība
mēro ceļu ar pulksteni bez kompasa
mēro ceļu lēni šļūcošiem soļiem
lēniem šļūcošiem soļiem
kādai starpībai
aizķeras purngals

te
   tur

te
   tur

te
   tur

roka roku pietur

 

3

paklupšana nav nekas
uzsvars likts uz pirmo vārdu
interpretācijas īpatsvars
uz pēdējo

 

no cikla ņam ņam ņam

1

pie manas mutes
silti smaržo
kūpošas žūstošas aprikozes

pil pie manas mutes
lēni sulo
mīkstiņas salipušas aprikozes

pil pil
mana mute
silti smaržo
aprikozes

 

2

tici man saulīt
izģērbšanās no rāmjiem ir dabīga
vecās ādas nomešana –
klasiska tauriņu padarīšana

tici man saulīt
pat tad kad esi dusmīga
tu nemaz neesi tik briesmīga –
patīkama troksnīšu mūzika

tici man saulīt
paklanies pie dzīrotājiem
atkraties no pieņēmumiem
izkraties no iekrājumiem

tici man saulīt
tava sirsniņa ir mazs zvēriņš
šo sirsniņu tu nosargā pati

 

3

dārgie pusdienotāji!

jūsu kučieris ir jucis klauns!
kārtējā jandāliņa padomnieks!
mostieties drostaliņotāji!
pietiks taču čakarēties sodrējos!
svaigs laiks doties konservos!

ēdienkartē jampadracīga daudznozīmēšanās!
marinēta nerātņa ģīmetne veču gaismā!
garšvielīga jodelējoša palaidnība mērcītē!
un kas vēl –
saldajā ēdienā
spicbucīga stostīšanās!

dārgie pusdienotāji!

jūs sagaida tikai tas gardākais!
kumēdiņš pēc kumēdiņa –
pilnīgs sviests
bet garšīgi!

 

no cikla mēbeļu filosofija

1

“ēVeLe kĀ sLīpMašīNa”
“sLīPmAšīNa Kā ēVeLe”
PIĶIS UN ZĒVELE!
ŠĪ IR TIKAI PRIEKŠSPĒLE!

 

2

man piemetušās sāpes un es nezinu ko darīt
vārgi atminos ka nepieciešamā darbība atrodama grāmatzīmēs
savukārt padziļināta meklēšana atrodama nepieciešamības gadījumā

pa galvu pa kaklu jožu ieņemt vietu Padziļinātās Meklēšanas Forumā
ierodoties momentā pieraudu visu ballīti apgāžu krēslus un galdus
pārāk skaļi dauzu durvis neizpratnē svīstu un graužu nagus
auroju ka man slikta redze lai parāda kas šeit jādara

(visi cenšas man atbildēt bet es neko nesaprotu
forumā sarunas noris man nezināmā valodā
pie mikrofoniem vesels bars cilvēku ļoti skaļi spēlē klusos telefonus
mēģinu mācīties jauno valodu bet man piemetušās sāpes)

es eju un eju ar šamējiem runāties šie savukārt kaut ko saka
un saka man kaut ko bet atkal un atkal runā par
to lietu kas jādara šādi vai tādi un atkal un atkal
man tas neko neizsaka

(stāvu nolaistām rokām pilnīgā neizpratnē
tikai domāju un sāpu un domāju un sāpu
un domāju un sāpu un domāju un sāpu)

ilgi stāvot un sāpot un domājot sāk nogurt kājas
dodos meklēt kur piesliet karoti bet visas vietas jau rezervētas

biļetei man tāpat nav naudas
piesēžos gaitenī uz palodzes

(uz loga ailes malas ar marķieri uzšņāpts:
kopā ar dvēseļu reanimāciju
var gadīties iebraukt auzās!
turās!)

gaitenī ierodas milicija dzeltenās vestēs nopietnām sejām
man pēkšņi jautā kāpēc sēžu uz palodzes un cik zivju sugu
dzīvo saldūdens un sālsūdens ūdeņos es atbildu uz dullo
izvēlos nepareizo atbildes variantu un zaudēju

man pienes galdu ar dažādām spēlēm es paraustu plecus
miliči pakrata ar pirkstu un izvēlas spēlēt duraku
man roka pilna džokeriem un trumpjiem es izvēlos nespēlēt
negodīgu spēli tāpēc jau pirmajā gājienā atbrīvojos
no visām stiprajām kārtīm un rezultātā zaudēju

man atkal uzdod jautājumus bet arvien sarežģītākus
man sāk jautāt ko es no sevis iztēlojos
es jau sāku iztēloties bet aizdomājos un apjūku
pasaku ka iztēlojos ka man beidz uzdot jautājumus un zaudēju

foruma gaitenī iebrāžas tūre ar ārstiem baltos halātos
kurus turklāt pavada vesels bars eksotisku putnu
septiņi jaunieši stilīgos hūdijos un piecas vecmāmiņas

man beidzot pajautā par zaudēšanu man beidzot pajautā
kas man kaiš un es stāstu ka man jau trīs dienas tāda sajūta
ka man deg visa āda reizē un sāp visas zobu saknes reizē
stāstu ka man vēl turklāt redze nerāda ka burti pelēki rādās

man zāles izraksta doktore ar uzvārdu Aikāsāp
jaunieši saprotoši sit man pa plecu un telefonos rāda jaunākos jokus
vecmāmiņas uz maiņām smejas un raud un dod man grāmatzīmes

es beidzot kārtīgi nopūšos
saprotu ka jāiet mājās likties uz auss
no foruma paņemu vienīgi bukletu
kas tajā rakstīts
to cenšos iztulkot vēl šobaltdien