***
mēs pacēlām skatienu augšup
un ieraudzījām mirdzošu draņķi
tas mirgoja lillā rozā
kā mūsu muļķīgais sapnis
kā mēs to agrāk nepamanījām
varbūt tas jau sen tā spīdēja
bet mēs vienkārši necēlām galvu
bet tiklīdz pamanījām – paši iemirdzējāmies
tas taču ir visu mūsu vēlēšanos piepildījums
slavenais mirdzums par kuru mēs tik ļoti sapņojām
lai neviens neskatītos mums pār plecu
un neredzētu ka mēs atkārtojam vienu un to pašu frāzi
četrsimt lappusēs
nāc mirdzum
nāc mirdzum
nāc mirdzum
nāc
***
cilvēki dalās gousteros un viņu upuros
nomurmināja meitene ar aifonu
viņa cieši saspieda telefonu rokā
izmisīgi cerot uz signālu
nogoustoja uz attēlu
nogoustoja uz replikām
kas no viņa vēl ir palicis
viņa kā parasti ilgi nevar saprast
viss vienmēr kā pirmo reizi
cilvēks pazūd no redzesloka
it kā viņa nemaz nebūtu bijis
viņš ir klusuma
un neredzamajā režīmā
ko viņš šajā brīdī jūt
es domāju ka viņam ir vienalga
viņš gribēja kļūt neredzams
bet kamēr viņa saspiež aifonu
viņa kontūras iezīmējas
***
ķeriet raganu
viņa ir vainīga
mūsu nelaimēs
sadedzināsim viņu
lūk tā ir ragana
bet tā esmu es
es esmu ragana
pārkāpu noteikto robežu
viņi saka lūk ragana
elles izdzimums
bet vai es esmu no elles
vai jūs redzat trūdēšanas pēdas uz ādas
ragana ir anomālija
palaistuve ragana feministe
viss ļaunums vienā ķermenī
pierādi ka esi nevainīga
pakarājies ar galvu uz leju
ja neaizlidosi mēs tevi atlaidīsim
kā jūs varat mani atlaist
skatieties es levitēju
skatieties es paceļos