***
dzīvības līnijai paralēlās švīkas izgaist
kā drēbnieku krīta vilktas atzīmes
uz tikko tvaicētas vadmalas
šujmašīnas vīle aiziet šķībi
slīdu pa to
kā nemākulīgi nošūts zigzags
esmu iepiņķerējusies cilpu dūrienos
ieciklējusies radīšanas – ārdīšanas ciklos
kuri nepieder augstajai modei
bārā
kur pārdod paradīzes un parīzes ilūziju
neesmu bijusi sen
neesmu no savējo bara
nebaro mani neviens
ar kroņa kapeikām
atkal taisnojos
šuves netaisnojas
balansēju
kā starp atvāztu dzirkļu asmeņiem
nezinu kas tiek griezts
laiks neatgriežas nozieguma vietā
novecojuši modeļi iziet no modes
arī man nepalikt
visuma jezgā
kur mani neredz
satikt rītdienu
1
ar jautājumiem par asimetriskām sankcijām pret nenoteiktību
spēle pieskaras manam iekšējam laukam
tas joprojām ir uzarts
kaut mazliet jau apaudzis ar nezālēm laika čūlām un vajāšanas mānijas iedīgļiem
lēni un pamatīgi
viss pūst
veidojas viendabīgs komposts
bioloģiski aktīvās cilvēkveidīgās trūdvielas
pārņem kontroli pār plāniem nodomiem mērķiem un rēķiniem
esmu daļa no tā
dzīva neesamība
lielpilsētas līkumos
2
dirnu smiltīs iegulta pludmales soliņa skavās
cenšos nosist laiku ar sevis iznīcības programmas iestatīšanu
skatos uz zūdošo šodienu
kas ar sarkaniem stariem kā recošām asins rētām
saskrāpē manu apvārsni
pamazām pieglaužas neziņa par vajadzību satikt rītdienu
(nekad tur neesmu bijusi)
esmu neizdevies kumoss šajā ballītē
un mans maigums ir tikai raupjš baiļu pavediens
satīts kroplīgā kamolā
kas iesprūdis šodienas pudeles kaklā
3
no rietošā stara krīt ogles
svešos teikumos komati dus
mitrs kā pelējis palags
te gulst un pagurst manu skumju sapītais zīds
varbūt kādreiz vēl atgriezīšos
pabūt trauksmainā skrejā
sasmelties zemes smacīgo gaisu
izlūgties minūtes sāpošas dzīves
4
balkona margās plešas liepu laiks
sauļo stiklu zem kājām
toņu dažādība nepielūdzamā vienādībā
vientuļš notekūdens malks
saplūst ar alkām atdzerties atslābumu
atdzīvoties pa pusei mirušai dzīvei
savas svešās daļas izraidīt trimdā
savu frekvenci nokalibrēt atbilstoši ražošanas procesu aprakstiem
dzīvot tā it kā man
piederētu
pēdējais vārds
***
veselīga ēšana un skriešana no rītiem
aukstumpeldes un iešana pa karstām oglēm
elpošanas meditācijas un garas pastaigas
garīgās prakses un naudas pratības praktiskie padomi
transa dejas un melnā panta dzejas lasīšana
svešzemju augu ceremonijas un senlatviešu pirts rituāli
spēka dzīvnieki ēteriskās eļļas un sistēmiskie sakārtojumi
afirmācijas un manifestācijas
mentoringa programmas un projektu vadības superspējas
sievišķības spēka un profesionālās jaudas atgūšanas kursi
ieguldītais laiks un iztērētā nauda nauda nauda
dzimtas traumu dziedināšana
projekta termiņi sapulces termiņi haoss
saburzītas nomierinošu zāļu lietošanas instrukcijas
negludinātas veļas kaudzes
nobloķēti draugi apvainojušies radi entuziastiski kolēģi
negatīvas piezīmes eklasē
negatīvas piezīmes eklasē
negatīvas piezīmes eklasē
taisnošanās par savu udhs bērnu skolas psihologam sociālajam pedagogam direktoram
roku drebēšana piesēžoties pie darba dokumentiem
klases audzinātājas ultimāti
draudi un ņirgāšanās bērna klases vecāku watsapa grupā
viss sakrājies manī un gruzd
kā kūdras slāņi purvā
kā pārpilnības pievilināšanas rituālā dedzināti čeki
***
paliek
sajūta ka esmu lietū izlijusi apsvilusi pagale kura neder ne iekuram ne siltumam
sajūta ka braucu vienlaikus spiežot gan gāzes gan bremzes pedāli
sajūta ka visa ir par daudz bet kaut kā pietrūkst
sajūta ka esmu sīrupā konservēta persika pusīte ko nevar satvert ar karoti
sajūta ka visiem kaut ko no manis vajag bet nevienam mani nevajag
sajūta ka pati pie visa esmu vainīga
sajūta ka esmu pēc atsitiena tīklā iestrēgusi netīra tenisa bumbiņa
sajūta ka nenormāli sāp nervi
sajūta ka esmu apaļa mēbele kuru par visām varītēm grib iestumt kādā telpas stūrī
sajūta ka starp mani un pārējo pasauli ir uzslieta monolīta dzelzsbetona siena
sajūta ka pati pie visa esmu vainīga
sajūta ka esmu drebošā apse kaimiņu sētmalē kurā iespēris zibens
sajūta ka man drīzāk piedāvās vietu antikvariāta plauktā nevis labi apmaksātu darbu
sajūta ka dakteri paši netiek galā ar savām dzīvēm
sajūta ka esmu izdomāta
sajūta ka esmu visu izdomājusi
sajūta ka esmu android telefons aifonu pasaulē
sajūta ka esmu darījusi par maz
sajūta ka nespēju sev noformulēt kaut cik ticamu iemeslu kāpēc eksistēju
sajūta ka visiem būtu labāk bez manis
sajūta ka visi mani pūliņi ir kā sniega šķūrēšana intensīvas snigšanas apstākļos
sajūta ka izmisums ir iesūcies visās manās šūnās un sācis nekontrolēti vairoties
sajūta ka esmu visiem parādā
sajūta ka esmu pašas elpas nopūsta svece
sajūta ka esmu neizdevies kvēlspuldzes prototips kādā no edisona eksperimentiem
sajūta ka gaisa molekulas ir sacietējušas un belž man pa seju
sajūta ka pati pie visa esmu vainīga
sajūta ka dzīve aizskrien man garām kā sarkans jaguārs
sajūta ka ielas iet man cauri un pamet manī peļķēs noslīkušas lapas
sajūta ka esmu statists ēnu teātra izrādē no kuras visi skatītāji aizgājuši pēc pirmā cēliena
sajūta ka sēžu uz sliedēm bet vilcienu saraksts nav zināms
sajūta ka lietus uz manas ādas tetovē daudzus pārliecinošus nē
sajūta ka virzos ar ātrumu viens solis uz priekšu divi atpakaļ
sajūta ka luksoforā visu laiku mirguļo dzeltenais signāls
sajūta ka mana realitāte ir plīstoša viduslaiku vitrāža ajavaskas ceremonijas halucinācijās
sajūta ka pati pie visa esmu vainīga
sajūta ka gribu nomirt
paliek