***
pamatojoties uz lidojuma nenoteiktības trajektoriju
iespējams pateikt kad ir labākais brīdis piesēst pagalmā
savākt visus krēslus ap sevi riņķītī un sniegt lekciju
izdzīvošanas mākslā saprast katra sīkākā roku žesta
kabatas lakatiņa pozīcijas smīna bikšu pogu caurumā
nozīmi
(lai nevajadzētu sēdēt pie vakariņu galda
vienam pašam visus atlikušos zemes riņķošanas ciklus)
***
kupenas ripo pa pilsētu – Rīga
(tās nezina ka par to jau uzrakstīju dzejoli savā piezīmju lietotnē)
Daugava čūskiņā salauza ielas
nepāriet bļodiņā savāktas asaras
pārpārēm sajauktas dažādas vielas
ilgojos ilgojos pēc jaunas vasaras
ārā aiz loga vien kupenas lielas
(tās nezina ka par to jau uzrakstīju dzejoli savā piezīmju lietotnē)
***
dvīņu izbērts papīra lietus ar nazi izgrieza jaunu gadsimtu
kurā apjukušiem mīņāties no kājas uz kāju pārvietojot
smaguma centra spēka asi un kuņģa satura šķietamību
(kad es centos izvemties
no manis izlija tikai gļotas un mazliet kuņģa sulas)
mēs esam papīra lietū apjukuša gadsimta skumju bērni
kuri skaita monētas savos nolupušajos makos
un nolemj pāriet tikai uz bankas kartēs uzkrātu naudu
(es beidzot pilnīgi pa īstam sapratu
ka man vairs nekas tā baigi nepieder)
tas mēdz būt tik dīvaini nonākt galvenās ielas apoteozes punktā
kurā lepni nokrist ceļos un pakļauties determinētam laikam
kas nemanāmi atņem vēl pēdējo izvēles brīvības šķietamību
(un tad es esmu dūcošs dators
kuru darbina mākslīgais intelekts)
izdzeru vēl glāzi ūdens
***
Aurēlijai Džordanai Auzerei
1
smiekli ir pieskārieni viens otram
viņi pamostas aukstā dzīvoklī
no izbirušu monētu spieta sadursmes
ar grīdas virsmu
tās kā gājputni kārtīgi pašorganizējas
bronzas smaidā smejoties
par visiem nepabeigtajiem
rakstu darbiem pēc beigu termiņu
pārsniegšanas kauna aiziešanas
smiekli ir pieskārieni viens otram
viņi piešķiļ papirosus saskaroties
delnu aizmugurējām pusēm
pavisam nejauši paceļas skatieni
gaiss skan un sāk elektriski
dzirksteļot lēnām
viņi apklust un tajā brīdī
uzmanies
ir karsti
smiekli ir pieskārieni viens otram
2
smiekli ir solis
viņi slīdēs pa ielas templi
dūnu solī uz māju pusi
līdz pusceļā pēkšņi
apsēdīsies pieturā
kabatās atradīs visus
pasaules nozudušos niekus
smiekli ir solis
atkal
3
smiekli ir iemiesota pieredze
kad raksta tad skan
šodien rīt vakar
pēc gadsimtiem
kad raksta tad skan
tāpēc es visus tavus smieklus pierakstīšu
tāpēc es satveršu laiku stingrā tvērienā
iesiešu mezglu alfabētā un piekāršu
pie sienas tā lai skan
šodien rīt vakar
pēc gadsimtiem
smiekli ir iemiesota pieredze
bez laika
4
smiekli ir līnija
tāpēc neaizmirsti ka piens ir izlijis debesu ielās
katrs zvaigžņu kvartāls ir jauns punkts mūsu
ilgajā ceļā vēl mazliet tālāk tā lai katru reizi varētu
vilkt līniju ar nodiluša
sarkana krītiņa galiņu sadalot pasauli
attālumā starp mūsu soļiem
vijoties pa lapas malas
skumjo ūdenskritumu
putām spīdot visos
varavīksnes toņos
smiekli ir līnija
tāpēc neaizmirsti ka virpuļos savijas kājas
pa lakotiem grīdas dēļiem visos Rīgas klubos
bāros un aktu zālēs
smiekli ir līnija
kad es saku maigi
lēni
piespied mani sev tuvāk mazais dejotāj
***
(viņi apsēžas kafejnīcu terasēs
sakrāmē tasītes uz galdiem
un sēž)
jūs Rīgas klejotāji no Kaļķu ielas līdz bulvāru lokam
satiekat viens otru zem pilsētas krūmu zariem
kā garāmgājēji uz ielas nejauši sasitas pleciem
kā centra mauzolejos un tempļos mainās skatiem
nejauši laimes meklētāji
vakarā mazgājiet rokas pie reizes
izskalojiet muti
apļveida kustībām
iztīriet zobus kārtīgi
iztīriet zobus ar izsaukuma zīmi
apsēdieties piesēdiet
atpūtieties un klejojiet tālāk pa bulvāru lokiem
un parkiem
varbūt šoreiz skatiens nebūs
acumirklī aizmirsts
sitiens pa plecu
(viņi apsēžas kafejnīcu terasēs
sakrāmē tasītes uz galdiem
un sēž)
izmēģina jaunākās veikalu smaržas
(testa strēmeles centra smaržu veikalos skaitās)
apmainās ar piemiņas žetoniem
(no rokas rokā nodoti tie pavisam jau izdiluši)
nejauši pieskaras viens otra pirkstiem
kad dalās ar kafijas tasītēm
lēnām izdeldē savu kreklu un mēteļu pogu caurumus
līdz viss ir viens
viss ir saplīsušas drēbes uz parka soliņa
pa bulvāru lokiem un parkiem
atpakaļ pa Kaļķu ielas taisni
jūs paliksiet mūžīgā solī uz priekšu
ieslodzīti Rīgas tempļos un mauzolejos
uzmanieties
pirksti pogu caurumos var iesprūst pavisam
(viņi apsēžas kafejnīcu terasēs
sakrāmē tasītes uz galdiem
un sēž)