***
“esmu bijusi ellē un atgriezusies
un ticiet man, tas bija brīnišķīgi”
rakstīts ar zilu pavedienu uz lakata
viņa bija tik priecīga atgriezties
cik viņa priecājās pētīt elli
kur vēl tāda iespēja rastos?
viņas sejas priekšā pazibēja personāžu virkne
kur vēl ko tādu var noskatīties?
cilvēki un stāvokļi jeb ko sauca par cilvēkiem
vai kāds no viņiem bija cilvēks?
viņa negribēja par to domāt
galvenais, ka viņa sevi par tādu uzskatīja
galvenais, ka viņa atgriezās
un centīsies visu izstāstīt
***
fantoma grūtniecība ar nāvi
kā viņa paredzēja
tas nebija cilvēka auglis
bija tikai fantoma grūtniecība
USG parādīja nāves maskas smīnu
tā gadās
teica medmāsa
neuztraucies
tagad daudzi ir grūti ar nāvi
neuztraucies
tu drīz atveseļosies
un vēders atkāpsies
kad pienāks laiks
dzemdēt līdz nāvei
plastmasa ironija un dievs
kas viņus saveda kopā
viņa skaidri pateica
ja nu es esmu dievs
par to kļūst tas, kurš
uzņemas tādu nastu
tāpēc neesi pārgalvīga
tu zini, ka tam ir sekas
ja tā sevi nosaukusi, tad nāc augšā
uz plastmasas svētbilžu sienas
un tu prom netiksi
nepietiks spēka
pārāk liela atbildība
plastmasas dievam
***
zils kvadrāts
tas viss pārvērtīsies par zilo kvadrātu
kas pēc tam kļūs balts
un visas dzīvības pazīmes beigsies
viņi atradīs sevi caur skatlogu
apgrieztā kamerā
krata pilsētu otrādi
zils ekrāns ar krabjiem, kas rāpo pa to
negausīgas rijīgas krabju kaudzes
kas kustina spīles
un rāpo viens otram uz muguras
šis ir mūžīgs ekrānsaudzētājs
tas ir viss, kas no viņiem paliks
tukšā dzīvoklī
krabji ielīst attēlā
izlīst no atspulga
visas sienas ir piepildītas ar zilu
ar kustīgajam spīlēm
tātad šāda ir aizspogulija
tas ir tikai zils kvadrāts
kurā viņi iekļūst nepamanīti
kad seja uz palaga kļūs par nulli
parādīsies blīvs zils kvadrāts
***
no varones mutes izkrita tūkstoššķautņu zvaigzne
tie nebija asins recekļi
un ne pēdējie mirstošās drebuļi
varone pacēla galvu no asfalta
kustība ir samērojama ar zvaigznes celšanos
viņas seja iemirdzējās tūkstoššķautņu mirdzumā
varone izelpoja un ieelpoja
viņa vairs negrasījās mirt
viņas seja uzplauka zem zvaigznes skatiena
zvaigzne pacēlās arvien augstāk un augstāk
varone pacēlās no asfalta
sekojot ar skatienu zvaigznei
kas pacēlās pāri pilsētai
apgaismojot visu apkārtējo
oho, es dzemdēju zvaigzni
nodomāja varone
tie nebija nejauki asins recekļi
pēc kritiena uz asfalta
ceļu satiksmes negadījuma dēļ
spīdošs mersedess viņu notrieca, bet nenogalināja
spīdošs mersedess palīdzēja piedzimt zvaigznei
viņa skatījās debesīs un brīnījās
cik viss var būt brīnišķīgi
ja pagriezīsiet nāvi atpakaļgaitā
***
stop nāves mašīnai
lai dzīvo stop mašīna
lai dzīvo troksnis ausīs
smadzeņu nejutīgums
kratošie ceļgali
pēkšņa svīšana
neatveramas tualetes durvis
un iekrišana skapī
smaga elpošana virs tualetes poda
elpo tikai elpo
visa epizode aizņem apmēram 2 minūtes
bet galvā ilgst pusstundu
es sevi vairs nekad neindēšu
viņa domāja atdzisusi
skaļa nāves mašīna
steidzas garām
kaut gan nedaudz pieskaras ar spārnu
***
kas ir draudzība
ja ne sadomazohistiska pieķeršanās
viens cilvēks stiepj otru karājošos uz sava pleca
pirmais velk otro uz priekšu
met to pāri plecam
sadomazohistiskais balets
kad krīt otrais cilvēks
pirmais paliek viņam aiz muguras
otrais cilvēks iztaisnojas
tagad pirmais cilvēks karājas uz otras personas pleca
viņi maina lomas
tagad otrais stiepj pirmo uz priekšu uz pleca
viņi turpina kustēties
ik pa laikam mainot lomas
līdz vienam no viņiem kļūst garlaicīgi
un viņš nepamet spēli
kas tā ir, ja ne dāvaniņu spēle
beidzas piedzīvojums
kad apnīk balstīties
un otram apniks atbalstīt
vai abiem uzreiz
ja atdalīšana notiek vienlaikus
tad baletam ir simetriska struktūra
viņi rāpjas prom katrs savā virzienā
ja šķiršanās nav abpusēja
tad baletam ir ieplēsums
viens turpina kustēties
kamēr otrais pamet spēli
***
ja tu kļūsi par to, ko ienīsti
un no kā tu baidies
vai tādējādi nepaplašināsies esamības robežas?
tu kļūsi par to, par ko nekad nevēlies būt
nolobīta āda karājas no jostas
kā mikelandželo pašportrets
vai esi kļuvis par briesmoni
vai svēto
pienaglojot savu ēnu pie papēža
ēna izspiež apziņu
empātija pārvēršas entropijā
tuvumā jūt skaudības smaku
kāds vēlētos tavu drosmi
bet nekad neuzdrošinājās
iedod man savu pārgalvīgumu
tu esi kļuvis par briesmoni
tev nekas nespīd
tevi noņems no pjedestāla
izstums pūļi
cilvēki kas dzenas pēc saviem sapņiem