***
melna elpa
izlaužas klusi
viņa guļ un domā
ka viņa jau ir mirusi
skaita ķermeņus
kas pārklāj viņas ķermeni
zem simts ķermeņu svara
viņas ķermenis ir saplacināts
viņa izelpo nāvi
saplacinoties vēl vairāk
tuvumā peld kādas dvēseles
kādas dvēseles viņu neatpazīst
melni elpas mākoņi
lidinās ap tiem
kas notiks tālāk
viņa domā
tos aizdedzinās?
un viss būs beidzies
liesma ēd visu
pat apmelnotas dvēseles
***
paņemiet savu eksistenci
un uzrādiet to kā patiesību
pēc šī paziņojuma strīds beidzas
neviens nerunā par dubulto trīskāršu mēli
nav kur paslēpties
metaforas nesilda
kāda veida alegorija
kur pazuda hiperbola
pravietis runā tikai patiesību
nekādu mājienu
kā neatšķaidītas gaismas straume
ļoti neglaimojošs apgaismojums
sadedzina visu līdz beigām
ja kādam gadās tikt zem stara
***
skaistule nevar smaidīt no auss līdz ausij
paskatieties, cik viņa ir skaista
ietīta purpursarkanā krāsā
pieņem pozas
gurnu pa labi
gurnu pa kreisi
bet kas notiks, ja viņa pasmaidīs
pavērs muti, lai pasmaidītu
visa pasaule sabruks
taustekļi nāks ārā no mutes
zvērīgi radījumi izlīdīs ārā
un sagrābs nevainīgus lieciniekus
pa zodu tecēs melnas gļotas
skatītāju acis pārsprāgs
viss būs piepildīts ar melnu stīgru žurgu
tāpēc viņa plaši nesmaida
tur muti ciet
tikai viegli smaida
intriģē
balansē uz iznīcības robežas
***
aizlāpīja ieeju debesīs
salāpīja ar sapuvušiem diegiem
aizklāja ar milzu ķieģeļiem
lai neviena kuce neizlaužas cauri
lai neviens nevarētu izspiesties cauri
lēkt pāri akmeņu kaudzei
pārvietot žogu
un iesūkties elīzija vēsumā
baudīt mākoņus zem kupola
uz sienām levitējošas freskas
mocekļu iztvaicētās dvēseles
kuri šeit atrada patvērumu
klusēšana ir privilēģija
desakralizēta paradīze
paliks noslēpta
aiz sarkanās sienas
***
viens noderīgs dzejolis ir tūkstoš nederīgu dzejoļu vērts
sacīja anonīmā persona, veidojot hierarhisku struktūru
kur ir šis bezjēdzīgais
un kur ir šis noderīgais dzejolis
kurš svērs teksta produktus
kā dzīvnieku gabalus gaļas paviljonā
kā var izsvērt lietderību?
kas jāliek uz svariem?
noderīga krāpniecība
šie svari ir nepareizi
jūs mūs neapmuļķosiet
jūsu mācība ir pilnīgi meli
kas slēpjas labestībā
un melo sašutumā
vai bezjēdzībā ir kāda lietderība?
varbūt šī ir vienīgā forma
pieejama personai gaļas paviljonā
***
dievišķais ķermenis
nokrita no debesīm
vizuļos un mežģīnēs
ekstātisks ķermenis
gribēja būt veltīts dievam
gatavošanās sakramenta noslēpumiem
un rituāliem ar sasietu galvu
ķermenis nolaidās no mākoņiem
ideāls nepieredzējis
gards kumosiņš kultam
zeltaini mati zilas acis
tas tika radīts upurēšanai
kā dievs to vēlētos
bet ķermenis attālinājās
izšķirošā brīdī aizbēga aiz altāra
iegrimis bezdibenī
un iznāca no otras puses
neviena cilvēka zemē
kuru neviens neaizsargā
ķermenis bez īpašnieka
klīst gar upes krastu
meklē kādu, ko pielūgt
***
tajā dienā es atklāju sevi
de sada lapaspusēs
šī sasmalcināta bojāta
pašatjaunojoša miesa
sašutusi samīdīta nevainība
sirdi plosoši izpostītās jaunības saucieni
saplēstie caurumi
durtas brūces aplietas ar karstu šķidrumu
nogrieztas ķermeņa daļas
vaigi, uz kuriem plūst asinis
viss prieks izniekot kāda cita nevainību
nelūgto upurēšanu zaimošana
pašdziedinošas dzemdes apgānīšana
nogriezti un atpakaļ augoši falli
tūkstošgalvains vaidošs ķermenis
iekāres krampju nodrebināts
pašaizšķirtā pasaule, kas rāpo no mūžīgās marķīza čūlu perforācijas
tā bija diena, kad es atradu sevi lapaspusēs
bet steidzīgi aiztaisīju ciet