— Televizora mirdzums

 

***

kā iespiesties
starp divām mājām
šaurā spraugā
kur neviens neaicināja
ierāpot kā pusaudža skeletam
ar pleciem atbīdīt sienas
turpināt paplašināt telpu
vispirms pašķirot mājas
tad pārvietot visu pilsētu
tu taču zini ka nav vietas
katrs metrs maksā miljonu
iespiest ideju
kas apglabās visas mājas
liks viņiem visiem novīst
tikai vajag sākumu
vispirms iespiest galvu

 

***

es gribu redzēt kliedzošo
kam ir tā balss uz ielas pusnaktī
kas neprātīgi kliedz
it kā vairs nebūtu robežu
starp kairinājuma avotu
un virpuļojošu apziņu
kliedzošais paslēpjas
stāv zem izsista ielas luktura
viņš ir liecinieks
garai traumas plaisai
kas atrodas bulvāra vidū
kliedzošais runā tieši cauri griezumam
runā ilgi un kaislīgi
tas ir tas ko neviens nevēlas
ne redzēt ne dzirdēt

 

***

es vēroju televizora mirdzumu
brīvu dzemdējošu sasodītu
cik daiļas bija protuberances
kā izlaizītas iztīrītas
tīrākais spožums pasaulē
es novērsos lai neskatītos
svētības nimbu nedrīkst aiztikt
televizors spīd sienā
viņš skatās uz sevi
augstsprieguma tīrība
galvanizēts smaids
slīd lejup pa sienu
kā var tīksmināties par tādu krāšņumu
kā pierast pie gaismas izplūdēm
kamēr es novērsos
svētībai izdevās nolaisties pār mani
ar visām no tā izrietošām sekām

 

***

novecojošs skaistuma elks
izstiepj mezglainus pirkstus
rokas trīc
gaisma piepilda ādas krokas
reiz šie pirksti
uztrauca ašenbahu
šīs pelēkās krēpes līdz pleciem
bija blondas cirtas
ūdeņains skats bija zils burvīgums
tas viss noveda līdz kapam
agonizējošo rakstnieku-komponistu
kas ļāvās nāves ekstāzei pludmalē
bet kas palicis no elka tadzio
kaulains klibojošs vraks
pozitīvo un negatīvo enerģiju sludinātājs
šarlatāns-dziednieks
nevar atgūt sev jaunību