***
bez aizspriedumiem
šorīt bija tumšs
šis sirmais mats
pazibēja viņas matu šķipsnā
bez brīdinājuma
iespējams caur skursteni
sasalušu ūdeni āliņģī
neviens nezina
pastā noplāta rokas
lūdzu, parakstieties
ejiet tālāk
te mums ir svarīgākas lietas
ārā ir vēss
piliens tumsā
bez brīdinājuma
pašplūsmai
viņa pagriež atslēgu kabatā
tur ir tukšs
izdzimtenis
bet rīt jauna diena
vai pensija
visticamāk apgaismojums
atspulgs, kurā kaķis
***
mani draugi kļūst vecāki
mani draugi dzīvo dažādās valstīs
mani draugi ir atklājuši jaunu pasauli
ar zilu okeānu
spilgtām zvaigznēm
mani draugi vairs neapskauj mani
mani draugi ir palikuši fotogrāfijās
mani draugi ir tas, ko nekad neesmu saudzējis
mani draugi ir vējš, kas kļuvis auksts
nosaukums, ko mēs tā arī neizdomājām
mani draugi
***
dārzs, kurā neatgriezīsies
ziedi un tauriņi neatšķiras
tur, kur nav vēja
tur ir tavi apskāvieni
tu skaties uz mani
saule slēpj skumjas
es augu tavās rokās kā koki
ko tu stādīji
bērnības smiekli atstāti
kazenes krūmos
asaras
upenes krūmos
kad tu mani apskāvi
es dzirdēju tavu sirdi
sastindzis kā kukainis akā
pilnā ar aukstu ūdeni
dārzs, kurā vairs neatgriezīsies
brīnišķīgs pēc lietus
mēs ēdām plūmes, kas kūst uz mēles
hinīna paradīzē
savvaļas rožu smarža
smagā laistīšanas kanna
ķepa
kāts apgāžas uz sāniem
es raudu
tu atkal apskauj
***
vilkača kaps ir klāts ar sirmu zāli
putni nelido pāri tam
dzīvnieki neiet garām
naktī mitrā zeme
vaimanā
dzied
sirds nāc atslēdz durvis
acis apgaismo ar sauli
kļūsti par ziedu par putnu
atbrīvo mirušo ēnu
***
asfaltā
guļ
tauriņi
liels sendvičs
pēc negaisa
zari
vējš
klases telpā
es
šortos un krekliņā
maijā
lietus un cerība
kā
krustiņš
tauriņi debesīs
kā
es
klases
telpā
***
kanāla spalva saplūst
ar lapu krellēm
ar pēdējo dienvidu vēju
ar vakara gaismu
kas izplatās pa ielām
pilsēta saules ugunī
apskāva stadionus ar auksto debesi
vilciens redz jūru
kur nogurušas acis seko siltumam
māla miglas rāmī
iestrēga starp mājām
atstājot sapni un asaras