viss ir tavā galvā
kaut nu jums nenāktos ciest manu uzskatu vai darbības dēļ
Anna Auziņa
tavs galvas muskulis ir piedzīts
tas smeldz un spazmo
tas reizēm ļimst un neklausa
tas reizēm skrien tik ātri
ka inerces vadīts nespēj apstāties
tas nevar sevi iedarbināt
jo rezerves ir tukšas
tas padodas tas spītējas
tas pats no sevis nogurst
tu esi bērna kāja kas naktī aug un sāp
23 gadu vecumā
tu nonāc pie atbilstošas diagnozes
un kāpēc atteikties just un pieņemt
šī fakta patiesumu
kāpēc noliegt vienīgo taisnību
kas var tevi paglābt
no neattaisnojamas bojāejas
vai tieši otrādi
to attaisnot
viss ir tavā galvā viņi teiks
neuzliec sev zīmogu viņi teiks
neizliecies par to kas neesi
it kā teiktu
lūdzu pārstāj meklēt savu īsto es
un esi tāda kādu mēs tevi saprotam
kopš jūrās ir ūdens
tu vienmēr esi izlicies par to kas neesi
kopš jūrās ir ūdens
tu vienmēr esi centies nonākt pie sevis
tu griezies pa spirāli tuvāk sev
kamēr cilvēce arvien atsvešinās
un tu nevari piespiest viņus pamosties
pirms viņu naktij ir pienācis rīts
tu nevari likt cilvēkiem tevi saprast
tu nevari gaidīt kad tevi pamanīs
ir laiki kas var nepienākt
ir sapņi kas nepiepildās
bet ir cilvēki kas gaida
kad tu kļūsi par kaut ko ērtu
lai tevi būtu vieglāk saprast
pieņemt integrēt izklaidēt nolasīt
viņi dedzina grāmatas
kuru valodu viņi nesaprot
tā vietā lai mācītos
un spētu tajā runāt
neviens neciena valodu
kurā tu runā ar pasauli
neviens neciena tavus centienus
pielāgoties un paciest
(īpaši terapeite viņai žēl (?)
viņa pārdzīvo tavā vietā)
neviens neredz sēklu
kuras miza zem zemes šķeļas
mēs redzam augli
izkropļotu mutējušos pāraugušu nevarīgu
spektrs ir varavīksne bez formas
spektrs ir batikots krekls
bet mēs valkājam tikai baltus
viņi teiks tu nemāki uzvesties
tu nemāki pieklājīgi sēdēt
viņi teiks tu tirini kājas un
sauks to par necieņas izrādīšanu
tu neesi atbalstoša tu neiedrošini
tev viss ir vienalga
tev visu laiku ir problēmas
tev visu laiku kaut kas traucē
tu esi problēma viņi teiks
jā es esmu problēma tu atcirtīsi
viņi uzstās pēc tava viedokļa
(jo tu taču gribi būt pieņemta un
pamanīta tev ir svarīgi piederēt
viņi maldīgi uzskatīs)
bet tu nevari tā teikt viņi sacīs
un uztvers tavu viedokli
kā personisku uzbrukumu
tu apšaubi tu noniecini
tu noliedz tu nenovērtē
tā viņi skatīsies tev acīs un teiks
nemāk pateikt ko jūt viņi teiks
un nelasīs tavus dzejoļus
nav empātijas viņi teiks
un raudās tev klausulē
jo tu spēsi uzklausīt un saprast
viņi teiks kāpēc tu šķobies
kāpēc tu smejies
kāpēc tu neizrādi emocijas
un tu domāsi kur ir loģika
viņi apgalvos ka tev uzticas
ka dod tev iespēju
bet visu laiku labos tavas darbības
sauks tās par kļūdām
sauks tevi par kļūdu
aci pret aci aiz muguras publiski
viņi teiks tu ģērbies kā zēns
man paliek bail uz tevi skatoties
ir skumji uz tevi skatīties
bet tas nav pārmetums
viņi teiks
viņi dažreiz pajautās kāpēc (tā)
viņi tev neticēs kad atbildēsi
viņi jautās
vai viņu darītais ir pieņemams
un aizstāvēsies kad tu teiksi nē
tu runā bez intonācijas
tu runā pārāk klusi tu runā pārāk ātri
bet tas nav pārmetums viņi teiks
kāpēc tu vienmēr parkojies atmuguriski
kāpēc tu klausies tādu mūziku
tas protams nav pārmetums
tev atgādinās katru reizi
kad sēdi pie stūres
tu noraustīsi plecus
tev vairs nebūs ko atbildēt
aukstas un tirpstošas rokas un kājas
vairs nav nekas īpašs
tu arvien retāk ej pie ārstiem
lai noskaidrotu kāpēc
jo katru reizi tu zaudē daļu ticības
kārtējais es nezinu tā vienkārši ir
un arī tur tu vari meklēt savu vainu
jo neesi pieminējis
visus nozīmīgos sīkumus
jo neesi par kaut ko iedomājies
jo neesi varējis
precīzi strukturēt problēmas aprakstu
un tāpēc neesi saņēmis precīzus jautājumus
un tāpēc neesi saņēmis nekādas rekomendācijas
atbilstošus medikamentus
terapijas un diagnozes
tikai vitamīnus un miegu un ceļojumu
kuram tev protams nekad nav naudas
noteikumi kā dzīvot nekur nav rakstīti
tomēr visi tos kaut kā zina
un kad tu jautā kāpēc tā ir
neviens nevar pateikt
tā ir pieņemts dzied koris un
tev sāp ausis galva un sirds
nejūtīga nejauka netaktiska dusmīga apvainojusies vienmēr nogurusi problemātiska stulba neaudzināta tupa zābaks spītīga ļauna pesimiste kontrolfrīks dīvaina slinka destruktīva auksta nelokāma egoiste
tādus vārdus viņi tev teiks
aci pret aci aiz muguras publiski
tev nebūs spēka aiziet uz veikalu
uztaisīt ēst un paēst
kāpēc tu badojies viņi prasīs
it kā mokas būtu tava izvēle
tu nespēsi ieiet dušā
tevi biedēs domas par slapju ķermeni
un temperatūras maiņu
tu no visa spēka mēģināsi
neizrādīt spriedzi kas aug
maskēt drudzi kas nerimst
arī dziļi elpojot
tu mēģināsi izstāstīt
kāpēc tu velc tikai kokvilnas t kreklus
hūdijus un platas džinsa bikses bet
viss ir tavā galvā viņi teiks
23 gadu vecumā
tev piedēvē autiskā spektra traucējumus
tu pirmo reizi sajūti kā nolaižas tavi pleci
kā tev uzliktie rāmji pamazām
tomēr beidzot brūk kopā
un tu sāc iet pa ceļu kura galā ir miers
tas ir tikai fakts viņi teiks
tas neko nemaina
kāpēc tev vajag zīmogu
viņi nesapratīs
viņi teiks neiespringsti tik daudz
atslābsti pasmaidi saņemies
viņi teiks kā būs tā būs
un tev būs ļoti bail
viņi prasīs kāpēc tu tā uzvedies
prasīs kāpēc tu neuzvedies
tu teiksi tā vienkārši ir
un tas nav pārmetums