literatūra
— atvērtā brūcē zied vizbulītes melni melnas
02/10/2026
dzīve – pāršķelts skatiens pusceļā uz tumsu
1
viņš iekāpa acī
cepurzvaigznes platmalē
staigājošs cimdmēness pirksts
bakstīja melspiedumu puksteklī
samteņkrāsas legingos
raudoša, piloša sikspārņa asaka
iedurta zīlītei pakrūtē
viņš iekāpa degunā
smaržīgs rāptārpis matiols
un iekāpa mutē
garšīgs saldtārpis indiols
viņš iekāpa ausī
skanīgs dziedtārpis meliols
un iekāpa saulmelnē
un iekāpa baltpiķī
tas viņš, tas viņš:
staigājošais cimdmēness pirksts
viņa vairs neielaiž acī
2
atvēris plakstus
pirkstacis skatās gaismā
zied matiolas
naktssmaržis tārps rāpo
puvušā serdē
peld zālē delfīns
ierijis gaisu
nošmaukst pieneņu pūkas
(pa gaisu)
atvēris plakstus
nabacis skatās tumsā
zied micēlijs
asinssmaržis tārps rāpo
puvušā serdē
peld nātrē jūra
ierijusi gaisu
ripina zilmelnu sauli
(pa gaisu)
3
nopil rēta
atvērtā brūcē
zied vizbulītes melni melnas
4
brīvē palaisti asinssuņi
laizās
iztālēm smilkst
un ausās
neprāts klaigā:
“lec iekšā
balons pacels gaisā
nostrebies gaisu
laisties
zilmelnas saules gaismā”
5
pāršķelts neprāts
divos prātos
pārtop
noskrapst laiks
nav laika sērot
sēras – pāršķelts skatiens pusceļā uz gaismu
ir laiks dzīvot
dzīve – pāršķelts skatiens pusceļā uz tumsu
6
pieplokot tumsai
viņa pamostas slāpēs
pumpurlāsēm izspraucoties
no akmens plakstiem
uzzied skropstvizbulītes
melni melnas