***
Lūk, tu vēl jauns, lūk, tu jau noveco
Un saņem pensiju – maz’ bagātību.
Tu tagad uzskati par ķecerību,
Lai strādātu kaut kur par atlīdzību
(Tev samaksā par to, ka izdzīvo).
Bet gadi nemazina atbildību
Par radību visnotaļ grēcīgo –
Tu ej uz veikalu ar žēlsirdību,
Pērc kaķim barību un pabaro.
***
Exegi monumentum
Kā Puškins pieminekli uzslēju sev (knapi)
Pie kura, jāteic, taka neaizaug arvien
(šī monumenta vieta – virtuve, ne kapi)
Turp kājas pašas skrien un pirksti iekšup lien
O, Mūza, piezemējies – slavē ledusskapi!
Tys eisumā vyss
Nu kū lai par sevi pastōstu:
Maņi dzeja baroj
Muna nogu veiļa – izkapts streičs
Iz profila maņ – ukraiņu karūdzeņš
(jī par breiveibu karoj)
Munu mamu jauneibā beja
nūskatejs režisors Streičs
(tai jei maņ stōsteja)
Vysā vysumā tys vyss eisumā
BRUŅRUPUCIS UCIS
(Ukraiņu dziesma)
Bruņrupucis-ucis-ucis
Upes malā stāja-tāja,
Bruņrupucis-ucis-ucis
Kājas nomazgāja-gāja.
Krokodili-dili-dili
Garām aizpeldēja-dēja,
Bruņrupuci-uci-uci
Sabiedēja-dēja-dēja.
Bruņrupucis-ucis-ucis
Iemīlēja smilti-milti,
Bruņrupuča-uča-uča
Muguriņai silti-ilti.
Divas žnaudzējčūskas-ūskas
Aizslīdēja-dēja-dēja,
Bruņrupuci-uci-uci
Sabiedēja-dēja-dēja.
Bruņrupucis-ucis-ucis
Brida zālājiņu-iņu,
Bruņrupucis-ucis-ucis
Ēda āboliņu-liņu.
Pāri galvai zosis-osis
Aizzibēja-bēja-bēja,
Bruņrupuci-uci-uci
Sabiedēja-dēja-dēja.
Bruņrupucis-ucis-ucis
Trīcēja pie katra soļa,
Bruņrupucis-ucis-ucis
Apsēdās uz oļa-oļa.
Bet pēc īsa brīža-īža
Pēkšņi uzlidoja-doja
Un aiz mākonīša-īša
Aizlidoja-doja-doja.
To pat mazi bērni zinās:
Bruņrupuči nelidinās.
Bet no milzu bailēm jucis
Uzlido pat bruņrupucis!
Ucis-ucis-ucis…
Dusmeigō Vera
Vakar kūpom Seiļu kopus;
Tur vacpaps Aļoss i jō tāvs ar mōti i brōļi
i vacmama Miļa i jūs bārņi
a blokom kaimiņi i kaimiņeica – Dusmeigō Vera
Mama pastōsteja ka Vera bejus vacmaita
I vinmār staigōjus ar vīnu apsītu kōju (stōstejus ka sōp)
A nazkaidim ļauņdarim tys ļicīs aizdūmeigai
I jī Veru nūsytuš i atroduš zam apsieja naudu
DZEJAS FESTIVĀLS
skatos tiešsaisti bez skaņas –
kā kurš izskatās:
vēl nesenais zēniņš – jau nobriedis vīrs
zeltene – dūšīga tante
vecajam dzejniekam – pleķi uz ādas
(kā saka taisons – lietošanas laiks iztecējis)
skatos uz dzejniekiem it kā nākotnē –
kur šie jau bez skaņas
***
tikai iedvesma
nekā cita man nav –
jo visu papisu
ātri mainās tumšais
un gaišais laiks –
jo saule lec un riet
rokas karst un dziest –
jo nav cimdu
soļu skaņa gurst –
jo cik var skriet?
katrs pareģojums pats
piepildās
jo tā man šķiet
laiks un telpa
un apziņas lauks –
pilns rudens velšu
jo cita nav nekā
izņemot mani
un pelšu