Anna Žabicka — visi autora ieraksti

— “Man vajag vieglu plīvošanu pār manu smago dzelmi”: Linarda Tauna alkoholisms un nāve no kritiskās medicīniskās antropoloģijas un pieredzes modeļa perspektīvas

27/06/2022 — Anna Žabicka —
Vai mēs esam gatavi ieraudzīt nianses alkohola lietošanā, kas neiekļauj kategorijas “pareiza” un “nepareiza” būšana un dzīvošana šai pasaulē?

— Cilvēks cilvēkam

19/12/2020 — Anna Žabicka —
Skumjās acis, ko ieraudzīju, kad pateicu, ka atkal ir ieviesti stingrāki karantīnas ierobežojumi, bija kontrastā viņa ierasti rosīgajam garam un mērķtiecīgajai gaitai pa pansionāta teritoriju.

— Pasaule ir aizslēgta un atslēga – nolauzta

18/05/2020 — Anna Žabicka —
Taču kas notiek apstākļos, kad visneaizsargātākie, kuru veselība ilgstoši ir tikusi mainīta pret iespēju (iz)dzīvot, paliek bez ienākumiem?

— Svešās zemes

01/10/2018 — Anna Žabicka —
Pasaules attēlojums kartē nav statisks, bet gan konkrētu varas attiecību rezultāts.

— Redzami neredzamie

25/06/2018 — Anna Žabicka —
Pašu izdzīvotā pieredze apvienojumā ar etnogrāfiskiem apsvērumiem par citām kultūrām var sniegt iespējas iepazīties ar atšķirīgām izpratnēm par vīrietību un vīrišķību un, iespējams, tajās rast arī kādas atbildes uz jautājumu par vīru lietām tepat, savā kaktiņā, savā stūrītī zemes.

— Ne mana cūka, ne mana druva?

13/06/2016 — Anna Žabicka —
Ikviens cilvēks ir atbildīgs par cilvēciskās un sociālās letarģijas ārstēšanu. Tieši tāpēc piketā pie Saeimas bija un būs nevis tikai nedzemdējušas sievietes, uz kurām šie grozījumi attiecas pavisam tieši, bet arī esošās un topošās mātes un arī vīrieši.

— Par vistām

08/09/2015 — Anna Žabicka —
Cilvēki ir ar mieru stāvēt garās rindās ne vien pēc tiešām kvalitatīviem lauku labumiem pilsētas tirdziņos vai pēc biļetēm uz unikāliem mākslas projektiem, bet arī pēc izslavētiem ātrās ēdināšanas produktiem, kas nemanot pazudīs māgā, bet kas tādējādi būs zaudējuši vienu no savām galvenajām funkcijām – ātri un efektīvi remdēt izsalkumu.

— Varonis nāves priekšā

28/05/2015 — Anna Žabicka —
Domājot un šauboties pašiem par savu „varonības devu”, ir vērts jautāt plašāk – kas ir varonība? Kādēļ daži ir spējīgi rīkoties varonīgi, bet citi nē? Kas ir varonīgas rīcības pamatā? Vai varonīga rīcība ir racionāla rīcība?