Andrejs Vīksna — visi autora ieraksti

— Par visu to

02/04/2026 — Andrejs Vīksna —
Kristensena ir dievišķā iekustinātāja, viņa ar knipi uzsit pa pieri valodas fraktālim, kas ievārdisko Lielo sprādzienu, Visuma tapšanu, kur valoda ir autonoma, cilvēkam nepakļauta viela (jo cilvēka vēl nav), kas pati apraksta un tā rada cilvēku.

— Micēlijs vienmēr atradīs ceļu uz virspusi

29/06/2023 — Andrejs Vīksna —
Es redzu šo neērto grāmatu kā daļu no dziedināšanās procesa, kurā mēs iemācāmies skaidru valodu un bezkaunību, kas vajadzīga, lai runātu un atstātu aizvien mazāk vietas klusumam.

— Sauksim šo valsti par Ukrainu

27/10/2022 — Andrejs Vīksna —
“Internāts” ir precīzs un neuzbāzīgs politiski angažētas prozas piemērs.

— Gaišzilā pils

19/07/2021 — Andrejs Vīksna —
Viņš raksta par notikumiem, kurus citi kaunētos stāstīt pat tuviem draugiem, un caur šo grēku izsūdzēšanu lasītājam Bargais top tīrs, un, uzklausot Bargā grēksūdzi, tīrs top arī lasītājs.

— Grāmatai cauri tek strauts

25/02/2021 — Andrejs Vīksna —
Ja varētu šim tekstam uzstādīt medicīnisku diagnozi, es teiktu, ka tas cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma.

— Trips ar Kasimu

26/11/2020 — Andrejs Vīksna —
Kasima gadījumā maģiskais reālisms ir tas, kas ļauj autoram norādīt uz plašākām likumsakarībām mums pazīstamajā pasaulē un tādējādi pietuvoties aizpasaulei un varoņa psihes dzīlēm.

— Apspēlēt likteni

20/05/2020 — Andrejs Vīksna —
Krājumu var lasīt, arī nemeklējot atrisinājumu vai loģiku, bet gan ar labvēlīgu ziņkārību izstaigājot Joņeva radīto labirintu un priecājoties par detaļām, kas savā starpā sabalsojas vai atkārtojas kā džezā.

— Spekulācija par vientulību

18/09/2019 — Andrejs Vīksna —
Vislabāk Košeļevas valoda darbojas stāstos, kuros autore ar abām kājām stingri stāv uz zemes un raksta par to, kā klusi dzīvo īsti, nevis acīmredzami izdomāti cilvēki acīmredzami izdomātās, metaforiskās pasaulēs.

— Veca, slima suņa murgi

20/05/2019 — Andrejs Vīksna —
Negaidīti mājās pārrodas Matsinovs, kurš pārsteidz Gogoli tripa vidū, tomēr rakstnieks un rakstnieka vārdā kristītais jauneklis ātri pārvar mulsumu un sāk saraustītu sarunu.

— Par piramīdām

06/08/2018 — Andrejs Vīksna —
Skolotāji nav sentimentāls romāns, taču tajā ir daudz nostalģijas, kas grāmatu tuvina skalas sentimentālajam galam – un ir atsvaidzinoši lasīt grāmatu, kas uzdrošinās šādā intonācijā runāt par padomju laiku.