Literatūra un kultūra
— Pateicības runa, saņemot Hannas Ārentes balvu
02/01/2023 — Serhijs Žadans — Svarīga ir katra balss. Svarīga ir katra elpa.
— Lai šis ir teksts ne par karu
28/10/2022 — Serhijs Žadans — Dzeja pēc Bučas un Izjumas, neapšaubāmi, ir iespējama, vēl jo vairāk – nepieciešama.
— Ukraiņu sillabotonikas gals
08/03/2022 — Serhijs Žadans — kur aizsākas nāve un izbeidzas literatūra
— Džezs pār Donbasu
25/02/2022 — Serhijs Žadans — Kaut kur tūlīt jābūt pagriezienam, bet, ja mēs nenogrieztos un brauktu taisni, pēc dažiem kilometriem būs tieši tā vieta, kas man vajadzīga. Tomēr pie pagrieziena šoferis nobremzēja.
— Anarchy in the UKR
24/02/2022 — Serhijs Žadans — Mani nekad nav interesējusi politika, izņemot tos gadījumus, kad tā ielīda pa mana dzīvokļa durvjapakšu un sāka smirdēt tieši manā virtuvē.
— Kad iznesa līķi, putenis iesākās
26/10/2018 — Serhijs Žadans — Kā, pavēris logu pusnaktī, saspringti tumsas telpā raugās, kā cerēdams kādu saskatīt, un ļāvīgi viņam rokās krīt smagais neesmes audums.
— Marodieris
03/06/2015 — Serhijs Žadans — Neviens nerunā, kas notika ar svētajiem, kuru miesā atvērās stigmas. Kas tur bija ar stigmām? Viņas pašas aizvērās kā rozes vakarā? Vai ilgi asiņoja, pūžņoja, sūrstēja zem bintēm?