Literatūra un kultūra
— Ekokritikas horizonti
20/12/2024 — Jana Kukaine — Caur dabkultūras prizmu Regīnas Ezeras darbos varam skaidrāk saskatīt tādu nojēgumu kā “cilvēks” un “dzīvnieks” konstruēto, mainīgo un tātad maināmo dabu.
— Laikmetīgā kultūra ir feminisma avots Latvijā
14/10/2024 — Jana Kukaine — Ķermenis vienkārši ir feminisma mājas.
— Asaras un putekļi: afektīvās identitātes
13/10/2023 — Jana Kukaine — Tikai nekļūsti bērnišķīga, neesi tik emocionāla, nesatraucies par sīkumiem, neapvainojies, nejauc domas ar jūtām, neesi neloģiska un jutīga… Tikai neraudi! Pasmaidi!
— Elpot kā meitenei
15/03/2021 — Jana Kukaine — Elpa ir ne tikai apspiešanas, bet arī brīvības un dzīvotspējas apliecinājums, un feminisma mērķis nav vienkārši saražot skābekli, bet arī padarīt (mūs) spējīgus šo skābekli elpot.
— Vecāki, dzimte un ģimene
04/07/2018 — Jana Kukaine — Pašreizējie pētījumi liek domāt, ka dzimtes ietekme uz vecāka lomu ir minimāla vai pat tās nav vispār, un efektīva vecāku prasmes apgūšana nav ierakstīta cilvēka hromosomu kombinācijā.
— Jaunā erotika
10/05/2018 — Jana Kukaine — Sieviete kā no klišejām brīvs seksuāls subjekts ar savām atšķirīgajām erotikas interesēm mūsdienu kultūrā ir jauna parādība, kas tikai iegūst savas aprises, izteiksmi un ritma apzīmējumus.
— No vecmeistariem līdz Playboy. Sievietes kailums kā kultūras kategorija
25/10/2017 — Jana Kukaine — Seksuālais moments no sievietes ķermeņa tiek pārcelts uz mākslu, tādējādi rodot likumīgu, ar „augstākajām” un „mūžīgajām” kultūras vērtībām saskanīgu izpausmi. Citiem vārdiem, viss notiek „legāli”, jo atrodamies nevis bordelī, bet „metafizikas” templī.
— Vīrišķība kā rožu krūms
04/04/2017 — Jana Kukaine — Viņa mednieka stobram vienmēr jābūt gatavībā nošaut kādu garām skrienošu aušīgu vāveri – tikai sievišķīgs vīrietis negrib seksu ar (tobrīd pieejamu) sievieti – un būt sievišķīgam, kā zināms, nav nekas labs.
— Dzimtes mīklas
20/02/2017 — Jana Kukaine — Un kā ar teorijas baudu – vai krājums rada to tīkamo intelektuālo „niezi”, ko izraisa labi un argumentēti uzrakstīts teksts, kas ievelk kā detektīvs, radot urdošu vēlmi izsekot viedokļu, pozīciju un faktu sadursmei?
— Ķermeņa turpinājums
09/11/2016 — Jana Kukaine — Lai māte varētu radoši strādāt, viņai vajag dzelžainu disciplīnu, nenormālu gribasspēku un gatavību pieņemt jebkādus, arī ļoti sāpīgus kompromisus.
— Dūnu pieskāriens ādai: atklājot mātišķo erotiku
18/10/2016 — Jana Kukaine — Mātišķības saistība ar kaislību, tās pacelšana virs rutīnas, “dabas balss” un instinkta „piezemētajām” ārēm ļauj apzināt šīs pieredzes virsotnes un bezdibeņus, izmisumu un triumfu.
— Vai meitenēm piestāv muskuļi?
30/06/2016 — Jana Kukaine — Piebalsojot Rietumu filozofiem, gribas uzgavilēt – lūk, cilvēka gars, kurš atbrīvojies no miesas ierobežojuma un zemes smaguma. Taču šim pacilājumam smagu piezemēšanos negaidīti sagādāja manas meitas jautājums: „Mammu, vai meitenēm piestāv muskuļi?”
— Uzvara pār Freidu
01/02/2016 — Jana Kukaine — Reiz mana meita, atgriezusies no dārziņa, ieplestām acīm pavēstīja apbrīnojamo atklājumu: „Mammu, tu zini, grupiņā vienam puikam spraudziņā ir... ēēē... maza trubiņa.”
— Mīlestība. Grēks. Ontārio
17/08/2015 — Jana Kukaine — Vai doma, ka tavs bērns kaut kādā nejēdzīgā, bet neizbēgamā veidā maksā par tavu radošo brīvību, varētu būt pazīstama? Kā smejies, situācija atkal jau ir vēl sarežģītāka, jo radošs darbs bieži vien vispār paliek nenovērtēts.