Literatūra un kultūra
— Kāds viņš, šis kāds
31/07/2024 — Lauris Veips — Ja nav pastāvīga “es”, kurā noenkurot pasauli, uzmanība tīri likumsakarīgi pievēršas nevis kādai konkrētai nozīmei, bet nozīmes attīstībai, dzīves plūdumam, vispārīgākām esamības struktūrām.
— bildes
09/05/2024 — Lauris Veips — dzejniekam ir milzu sirds un prāts, bet pietrūkst iekšu
— Pieci veltījumi
16/06/2023 — Lauris Veips — teikumos kā skrūvspīlēs iespiests bērnības plašums
— Vietas labais gariņš
19/04/2023 — Lauris Veips — Pujāta jaunās grāmatas trumpis ir spēcīgā poētiskā iztēle, kas apvienota ar apdāvinātiem bērniem raksturīgu, taču ne bērnišķīgu pētnieciskumu.
— Par Beketu runājot
25/05/2021 — Lauris Veips — Atmetuši lieko, vai, pareizāk, liekajam no viņiem aizmūkot, varoņi ir kaili un runā ar mums drīzāk kā bioloģiskas, ne kulturālas būtnes.
— Sargiet sevi, jaunās meitenes!
19/03/2021 — Lauris Veips — Kas notiek, ja mīlestības beigas saskan ar pavasara sākumu?
— Neaizvērtās pēdiņas
09/01/2020 — Lauris Veips — Kupriša tekstos atrodam metodes, kas tos padara par moderniem, „domājamiem” darbiem.
— tad tu būsi ļoti apjucis
05/04/2019 — Lauris Veips — kāpņutelpas dīvānā mums ir lielas acis.
— Incidenti
25/01/2018 — Lauris Veips — Pat ja teksts ir vien mēģinājuma līmenī, paliek vismaz fakts, ka man patīk lasīt, kā un ko cilvēki domā par savu dzīvi un atmiņām. Man patīk stāsti.
— Nāve ir rētorika, vecīt
08/05/2017 — Lauris Veips — „ir tikai viens veids, kā nodīrāt kaķi – jāsāk no kakla.”
— Tēta dārzs
10/05/2016 — Lauris Veips — dūc moskviča motors. tu uztrūksties no kādas bedres, roka sniedzas atvērt durvis. paveries uz māti, tēvu, brāli. kādus aprēķinus veic viņi?