Literatūra un kultūra
— Dieva roka
05/03/2026 — Dace Vīgante — Šoreiz vēlos Jums pavēstīt kādu senu notikumu, kas būtiski satricināja manus uzskatus par patiesu ticību, jo piedzīvotais izpaudās vienlaikus gan kā grēka klātbūtne, gan arī dievišķa žēlsirdība.
— Saruna pie grāmatplaukta. Dace Vīgante
16/02/2025 — Dace Vīgante — Rakstniece Dace Vīgante stāsta par to, kā veidojusies viņas apjomīgā bibliotēka - arī to, kā viņa tiek pie grāmatām, kas citiem vairs nav vajadzīgas, un kāpēc neskumtu, ja pēc viņas šī mājas bibliotēka netiktu saglabāta.
— Venēcija
24/07/2024 — Dace Vīgante — Valodas par dīvaino stāstnieku izplatījās pilsētā kā cepeša smarža.
— Valoda sāk spicināties kā zīmulis
10/10/2022 — Dace Vīgante — Ar katru savu grāmatu, pat katru savu stāstu es burtiski fiziski jūtu, ka mana valoda sāk spicināties – kā zīmulis tā kļūst arvien precīzāka.
— Romantiķis
04/07/2022 — Dace Vīgante — – Nekā taču nebija, vai ne, Harald? Pilnīgi nekā, – viņa teiks.
— Šarms
05/12/2019 — Dace Vīgante — Tie, kas vēl atcerējās tos laikus, mēļoja, ka draugu starpā pagadījies kāds neliels akmentiņš, kas iekritis kurpē un ko nevar dabūt laukā.
— Gan valoda, gan cilvēki
28/11/2018 — Dace Vīgante — Literatūrā gribas parādīt tos neaptveramos bezdibeņus, kas ir cilvēkā.
— Ķīnas piezīmes mēness logā
28/06/2018 — Dace Vīgante — Lai gan šajā zemē mūs ietin pieklājības un dāsnas viesmīlības zīda plīvuros, apzinos, ka stāvu pie grūti pārvarama augsta sliekšņa, vien pabāzusi degunu durvju šķirbā.
— Sapnis par pienu
22/06/2017 — Dace Vīgante — Stāvēju pavērtu muti, dzestruma nejauzdama, bez kustības, bez vārda, bez domas. Visa pasaule it kā ārpus manis un vienlaikus manī pašā. Es biju šī migla.
— Skatiens
21/09/2016 — Dace Vīgante — Pēkšņi tuvumā nokraukšķēja sauss zars, spēja vēja pūsma nolieca zāles stiebrus, blakus cerā nopurinājās putns, plēkšņainie stumbri draudīgi dunēja, pīlādžu krūmi šķita ēnainu rēgu biežņa, ceļš neiedomājami tāls.