Literatūra un kultūra
— kā izspiest sulu no mehāniskā apelsīna
11/09/2026 — Elīna Vendija Rībena — reiz mēs šeit bijām pirmo reizi reiz mēs šeit esam nebeidzami esam nebeidzami esot esoši esam
— Aiza, līnija, mugurkauls
29/06/2026 — Elīna Vendija Rībena — Vienmēr tā ir bijis, esmu jutusi nelabojamu lūzumu starp “pirms” un “pēc”.
— Vai tad tu neredzi
15/11/2024 — Elīna Vendija Rībena — Dienā, kad līs, mēs lasīsim liepziedus.
— paskaties, cik skaista gaisma
25/08/2023 — Elīna Vendija Rībena — un atkal kā pirmoreiz mani sveicina nakts
— #EsArī Nr. 10
02/05/2023 — Elīna Vendija Rībena — Un nav jau tā, ka es neteicu “nē”. Es biju teikusi “nē”. Kad teicu “nē”, sekss nenotika, bet atlikušais vakars bija sabojāts.
— vakar par tevi iedomājos
27/05/2022 — Elīna Vendija Rībena — smagām pilēm sarietēs klēpī balti jasmīnu ziedi
— nāves jūra
07/01/2022 — Elīna Vendija Rībena — kā atdziest āda kā pazaudē formu miesa kā laika vakuumā elpa izplēn kā vārdi pazaudē balsi
— Dodiet vietu
07/07/2021 — Elīna Vendija Rībena — Valdošā un bieži vien nomācošā sajūta šajos dzejoļos ir tiecība atsvabināties, samierināties, distancēties un “palaist”.
— Ķermeņi
27/05/2021 — Elīna Vendija Rībena — Kā tuklas saknes zem segu kanjoniem mūsu miesas izplata siltumu. Tas pāraug mums pāri kā vēl viena slapja āda.
— Starptelpa
22/01/2021 — Elīna Vendija Rībena — nirstošs cilvēks akmeni kaklā no putuplasta
— Paspēle
22/11/2019 — Elīna Vendija Rībena — laiks ir pienācis cieši man klāt
— lietuvēni
10/05/2019 — Elīna Vendija Rībena — rīga nekad nesaaugs kopā nekad neaizlips viņas lūpas
— Aiztek ūdeņi
15/06/2018 — Elīna Vendija Rībena — un bezgalīgs horizonts smagi iegraužas dūnās un smagums ir briestošs un augošs un rūgstošs kā mīkla kā raugs