Literatūra un kultūra
— Mirušo sirēnu dziesmās klausoties
17/08/2026 — Sofija Kozlova — Ko darīt, kad pilnīgā, Dieva un dabas pārvaldītā dārzā ienāk nāve?
— Augustīna mežu brieži
04/11/2025 — Sofija Kozlova — Līdzīgi kā Augustīns raksta par Dievu, kam sevi cilvēkiem bija jāatklāj kā cilvēku, Augustīnam sevi jāatklāj kā grēcinieku, lai pie atrisinājuma vestu lasītāju.
— Stāstu hormonikas
15/07/2025 — Sofija Kozlova — Ja latviešu dzeja būtu galms, Ivars Šteinbergs būtu jaunākais kroņprincis.
— Meli, dibeni un bezgalīga mīlestība
12/03/2025 — Sofija Kozlova — Neapgalvošu, ka lasītāja sirdsapziņas pārbaude bijis Romēna Garī nodoms; dibeni viņam, šķiet, vienkārši patika, jo zīmogo arī citus viņa darbus.
— Šīs taciņas vārds ir dzīve
11/02/2025 — Sofija Kozlova — Lai vērstu svaigu skatu uz laicīgo, mūžīgo un to savstarpējo saistību, es gribu attīrīt jaunu taciņu, pa kuru tuvoties šiem jēdzieniem.
— Visa stāsts
08/10/2024 — Sofija Kozlova — Pamuka apcerētās tēmas gan emocionāli, gan sociāli, gan filosofiski ir vienlīdz relevantas kā 16. gadsimta Stambulā, tā mūsdienu Latvijā. Tieši tur atklājas Pamuka spēja pietuvoties būtiskajam, mūžīgajam.
— Dusmu dziesmas pasaules kārtībai
24/07/2024 — Sofija Kozlova — Viņas dzejoļi runā par visaptverošiem attiecību musturiem, kas novērojami ne vien Ingas un vīrieša attiecībās, bet arī sociālā, politiskā, ekoloģiskā, kosmoloģiskā un teoloģiskā līmenī.
— No kā saslima, ar to ārstēsim
08/05/2024 — Sofija Kozlova — “Runājot par smīniem…” nodomāja Kritiķe un iekļāva recenzijā dažus ironijas piemērus.
— Patiesība par patiesību
31/01/2024 — Sofija Kozlova — Romāns vēsta nevis par kāda cita cilvēka, bet autores pašas dzīvi, sapludinot autobiogrāfiskas detaļas un fiktīvus notikumus.