Dainis Leinerts — visi autora ieraksti

— Zvēru tiesas priekšā

19/08/2024 — Dainis Leinerts —
Vispār Olgas Tokarčukas romāni nekad nav kristālstruktūrā matemātiski sakonstruētas skaidru nozīmju fabrikas, drīzāk viltīgi vijumi Ešera garā, kur valda kustība un paradoksi, ko varbūt maskē sakārtotības ilūzija.

— Cilvēks cilvēkam androīds?

24/01/2024 — Dainis Leinerts —
Šī ir nemiera literatūra, kas uz laiku destabilizē realitātes izjūtu, sēj spirdzinošu nedrošību un raisa apjausmu par kaut ko lielu un neaptvertu, pat ja tas ir kaut kas, kā nav.

— Vētras sēja

18/01/2023 — Dainis Leinerts —
“Kāpa” ir tematiski pārsātināta, ar piedzīvojumu līniju tajā savītas tik daudz dažādu citu, ka līdzsvarotam iespaidam un saturiskā blīvējuma apguvei vairāki lasījumi šķiet vienkārši neizbēgami.

— Gals un sākums, un gals

21/04/2022 — Dainis Leinerts —
“Lūškas” pasaulē varas hierarhija pastāv un nepārvēršas citādi: šeit vienkārši nav nekā tāda, kas spētu izraisīt īstas pārmaiņas un tāpēc būtu jāapspiež.

— Cilvēks observatorija

23/02/2022 — Dainis Leinerts —
“Palomars” citu Kalvīno darbu vidū, iespējams, vismazāk līdzinās tradicionālam romānam.

— Atbrīvotais romāns

06/10/2021 — Dainis Leinerts —
Laupītājs ir ass, pašanalītisks romāns, bet nevajadzētu pieņemt, ka “paš-” norāda tieši uz Valzeru.

— Uz rītausmu

16/02/2021 — Dainis Leinerts —
“Kompass” ir tā pārsātināts ar dzeju un mūziku, ka pirms lasīšanas ieteicams apgādāties ar visu, kas vajadzīgs cienījama apmēra pašizglītošanās kursa plānošanai.

— Gileāda: asa sižeta ceļvedis

14/10/2020 — Dainis Leinerts —
„Liecinieces” šķiet dīvains darbs – ne pats par sevi, bet gan sasaistē ar „Kalpones stāstu”, ko tas papildina un kam pakārtojas, reizē nebūdams vienkārši atvasinājums vai neizdevusies kopija.

— Bez virvēm, bez valgiem, ar tīru gribu

20/02/2020 — Dainis Leinerts —
Viņu galvassāpes mēs jutām no vairāku kilometru attāluma: tik smacējošas, it kā ķermenis ik mirkli caur ādu aizrītos ar sauli.

— Dievišķā sabotāža

29/01/2020 — Dainis Leinerts —
Tādi tulkojumi kā „Ja reiz ziemas naktī ceļinieks” rada sajūtu, ka organisms, ko veido latviešu valodā pateiktais, ar tiem nevis vienkārši aug, bet gan beidzot iegūst kaut ko pašsaprotami nepieciešamu, kas tam ilgi bijis liegts.

— Vīrietim neveicas

13/09/2017 — Dainis Leinerts —
Tāds, lūk, nabaga mazais princis ir tipisks šīs grāmatas varonis, kas, ja vien nedara sev galu, pie dzīvības turas vairs tikai ar cinismu, rezignāciju un alkoholu — bet labāk ne ar narkotikām, jo ar tām ir nelāga pieredze.

— Maitasgabala dzīve

16/08/2017 — Dainis Leinerts —
„Apglabājiet mani aiz grīdlīstes" gadījumā vēsturiskas vai politiskas dabas skaidrojumi un vispārinājumi nešķiet vietā. Tā ir tīri (ne)cilvēciska traģikomēdija.

— Pēctenku pasaulē

27/02/2017 — Dainis Leinerts —
Autobiogrāfija kā literārs stāsts ir bīstama, jo stāstam ir savas loģikas, savas lamatas; tas kārdina ar to, kas izriet no iekšējās kārtības, nevis pieredzētā, un grib visu ko nevietā sižetiskot.