Anda Baklāne — visi autora ieraksti

— Par lietu dabu

25/08/2026 — Anda Baklāne —
Mencei ir raksturīgi jēgas atsegt caur intelektuālu vai metafizisku pieredzi.

— Jūtīguma vēsture

27/07/2026 — Anda Baklāne —
Rībenas dzejas diskurss ne vien turpina atklāt un pētīt jūtīgumu un tā blaknes, bet arī apliecina, ka kultūrā notiek cerības raisošs lūzums, kas vērsts uz izdzīvošanas, veseļošanās, izturības gribu.

— Mākslīgais intelekts digitālajās humanitārajās zinātnēs: 2025. gada redzējums

05/01/2026 — Anda Baklāne —
Materiāla automatizēta apstrāde noteikti neaizstāj lasīšanu, taču ļauj izgūt noteikta veida informāciju – informācijas sloksnes, ekstraktus un struktūru apveidus, kas reprezentēti dažādas līknēs, zarojumus, tīklos un kartēs.

— Grūtsirdība kā protesta forma

14/08/2025 — Anda Baklāne —
Metamoderns teksts var nesniegt skaidras norādes par to, vai traģiskais un sentimentālais jāuztver galēji nopietni vai ar pašironijas devu, taču uzmanības centrā arvien paliek tieši patiesās jūtas, nevis ironizēšana par tām. 

— Vēl daži vārdi par esamību

21/07/2025 — Anda Baklāne —
Laika gaitā Salēja dzejas emocionalitāte, manuprāt, kļuvusi vienmērīgāka, visuresošāka un daudzveidīgāka; bagāts ir gan jūtu, gan reprezentējošo tēlu spektrs.

— Puķu valodas evolūcija

22/05/2025 — Anda Baklāne —
Lai arī grāmata lielā mērā veltīta mīlestības sāpēm, tā ir neizsakāmi pacilājoša. Tā rāda, ka sāpes cilvēku nesatriec un neiznīcina pilnībā – arī tad, ja tiek apzinātas un izdzīvotas sīkākajās niansēs.

— Par iemierināšanu pasaulē

19/02/2025 — Anda Baklāne —
Viesei bieži izdodas pierādīt, ka dzejoļa formai ir pamats un jēga.

— Par pasauli bez izskaidrojuma

29/11/2023 — Anda Baklāne —
Šimkus dzejoļi ir pietiekami dažādi, lai lasītāji tos pēc saviem ieskatiem varētu interpretēt kā vairāk ļoti reliģiozus un pamācošus vai vairāk daudznozīmīgus un atvērtus.

— Latviešu senākie romāni: aizmiršanas proporcija

04/07/2023 — Anda Baklāne —
Atvaļinājumu sezonai ritot pilnā sparā, varbūt ir īstais brīdis no arhīva plaukta izcelt kādu darbu, kuru ļoti, ļoti sen neviens nav lasījis.

— Dzejas pesimistiskais mierinājums

14/03/2023 — Anda Baklāne —
Šlāpins šeit nav “modernists – ikdienišķuma stenogrāfs”, apraksītos dzīves mirkļus un situācijas ieskauj trauksmainības un eksistenciālisma aura.

— Aizmīlestības triumfs

24/08/2022 — Anda Baklāne —
Durvis uz dzejoli atveras tūlīt un strauji, durvīs stāv emocija – ziemas jakā ar sāls saēstiem zābakiem, plika vai aplipusi ar māliem, tieša, bez klīrības.

— Saruna pie grāmatplaukta. Personīgā lasīšanas vēsture

17/10/2021 — Anda Baklāne —
"Sarunā pie grāmatplaukta" intervējam literatūrkritiķi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāju Andu Baklāni.

— Ābeles iestādīja tajā pašā mēnesī

11/05/2021 — Anda Baklāne —
Mantojums bagātina Zanderi, un Zandere bagātina mantojumu.

— Steidzamākais jautājums

04/03/2021 — Anda Baklāne —
Šķiet, jauna kompromisa panākšana starp konservatīviem un progresīviem uzskatiem ilgtermiņā ir ne vien iespējama, bet arī neizbēgama.

— Nekritiski par šo meiteni

28/01/2021 — Anda Baklāne —
Es gribētu uzsākt lasīšanu, brīva no stereotipiem par dažādu vecumu dzejniecēm un dzejniekiem, taču apzinos, ka pats vārds “meitene” mani jau ir atbruņojis.

— Apzināti slikti pierakstīts

14/04/2020 — Anda Baklāne —
Lai arī Ķirķa tekstam viegli piestiprināt dažādas birkas, kopumā sajūta, ka šis ir unikāls mākslas darbs, kas nav reducējams uz kādu konkrētu metodi vai iedvesmas avotiem.

— Vienkāršāk būs parādīt un izstāstīt klātienē

11/11/2019 — Anda Baklāne —
Ilgstoši un sistemātiski izmantojot rakstību, tā mainījusi cilvēku domāšanas veidu, tādējādi, ilgstoši un sistemātiski rakstību neizmantojot vai kombinējot ar citām modalitātēm, domāšana varētu mainīties atkal.

— Grāmata par sievietēm, vīriešiem un rakstnieci Andru Neiburgu

10/07/2019 — Anda Baklāne —
Andras Neiburgas stāsti un slejas reprezentē noteiktu domāšanas veidu un estētiskos ideālus, kuri citu autoru darbos kopš 90. gadu sākuma bija sastopami reti.

— Pasaules mantojums

03/07/2018 — Anda Baklāne —
Kā prātu izkūkojusi tantiņa civilizācija ir pievilkusi pilnus muzejus, arhīvus un bibliotēkas ar visādu mantību, kas, no vienas puses, piedāvā plašus ganību laukus pētniekiem, no otras puses, aprok ne vienu vien studentu, kas neuzmanīgi paver kāda kambara durvis.

— Priecīgs prāts

22/01/2018 — Anda Baklāne —
Tā kā dzīve ir ļoti uztraucoša, es novērtēju iespēju noslēpties garajos stāstos gan literatūrā, gan seriālu kultūrā. Es sevi nenosodu par to, tā ir prāta atpūta.

— Nākotni gaidot. LNB teorijas grāmatu apskats

20/12/2017 — Anda Baklāne —
Pienāks brīdis, kad atkal būs iespējams iztēloties kaut ko jaunu, vēlreiz izgudrot utopiju, lai arī kādu brīdi šķita, ka tas nebūs iespējams vairs nekad.

— Aizraujoši par šausmīgo

31/08/2017 — Anda Baklāne —
Vēlāk, atceroties lasīšanas gaitu, pārņem pat tāda kā vainas apziņa, ka grāmatas beigas aprītas tik negausīgi, trula patērētāja stilā.

— „Mēs nekad neesam bijuši cilvēciski” – neiespējamais dabas un kultūras nošķīrums

20/06/2017 — Anda Baklāne —
Dažādām pieejām kopīgs ir tas, ka cilvēks vairs neatrodas teorētiskās sistēmas centrā un cilvēka perspektīva vairs netiek uzskatīta par pietiekamu, lai aptvertu pasauli visā tās daudzveidībā.

— Par grāmatu ar relatīvi laimīgām beigām

13/06/2017 — Anda Baklāne —
Pēdējā laikā vēsture literatūrā nav vienkārši viens no iespējamiem tematiem, ko mākslinieka subjektivitāte var pārvērst izklaides produktā, bet drīzāk nopietns uzdevums, darbība, kas var ietekmēt turpmākus sabiedriskus procesus – dziedējot traumas, piedāvājot jaunus naratīvus un tamlīdzīgi.

— Lasot traumas. LNB teorijas grāmatu apskats

22/03/2017 — Anda Baklāne —
Vai vēsture „Dunas" personāžiem labprātāk iedala „labu” un „sliktu” cilvēku lomas, tā vietā, lai visus pēc kārtas vestu psihoterapeita kabinetā? Un, no otras puses, vai rakstnieks vispār var būt sabiedrības psihologs un ārsts, apzināti uzņemoties šādu lomu?

— Kultūras evolūcija un ekokritika. LNB teorijas grāmatu apskats

01/02/2017 — Anda Baklāne —
Patiesi, pa kuru laiku runāšana par laika apstākļiem no vistukšākā iespējamā temata pārvērtusies par būtisku politisku, ētisku un epistemoloģisku jautājumu?

— Jēga, kura nepārklāj visu vienlīdz biezi: kāpēc Kārļa Vērdiņa dzejas krājumi pagaidām nekļūst sliktāki

14/12/2015 — Anda Baklāne —
Ja saskaramies ar lietām, kuras šķiet labas un pareizas tieši tādas, kādas tās ir, tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kur redzes laukā ir aklais plankums.

— Kurš raksta Eiropas nākotnes naratīvu?

11/03/2015 — Anda Baklāne —
Ja esam izvirzījuši hipotēzi, ka rakstniekiem bijusi zināma loma Eiropas ideju un ideoloģiju veidošanās procesā pagātnē – vai rakstnieki spētu izsapņot arī jaunu stāstu par Eiropu? Ko vispār nozīmē būt rakstniekam mūsdienās?

— Pola de Mana dubultā dzīve un biogrāfija kā teorijas kritikas instruments

22/11/2014 — Anda Baklāne —
Dažu rakstnieku atkarības un dīvainības kļūst par neatņemamu viņu leģendas sastāvdaļu, tikai nostiprinot autoru zīmolus sabiedrības apziņā, kamēr citi, atmaskoti kā kaprīzi egoisti vai maziski neģēļi, zaudē savu noslēpumainības un cildenuma auru.