Literatūra un kultūra
— #EsArī Nr. 13
Māra Ulme — Man bija bail pretoties, jo baidījos tikt vardarbīgi izmantota, tāpēc atstāju neitrālu sejas izteiksmi cerībā, ka šis indivīds sapratīs, ka viņam ir jāpievērš uzmanība manām sajūtām. Diemžēl tā nenotika.
— #EsArī. Nr. 12
Anna Belkovska — Nekas tāds
— #EsArī Nr. 11
Ieva Cipruse — “Nevar būt, ka jūsu ir tik daudz!” Mūsu ir tik daudz. Ļoti, ļoti, ļoti daudz. Jūs neticat, tāpēc mēs pastāstām.
— #EsArī Nr. 10
Elīna Vendija Rībena — Un nav jau tā, ka es neteicu “nē”. Es biju teikusi “nē”. Kad teicu “nē”, sekss nenotika, bet atlikušais vakars bija sabojāts.
— #EsArī Nr. 9
Zane Brūvere — Es, protams, uzticējos – nebija iemesla saredzēt ko aizdomīgu.
— #EsArī Nr. 8. Kādas uzmākšanās laika līnija
Ligija Purinaša — es labi zināju, ko nozīmē vardarbības aplis, vardarbības prevencija un aicināt upuriem neklusēt, bet tas, ar ko es nerēķinājos, bija, ka dzimumā balstīta vardarbība tik bezkaunīgi atnāks un pieklauvēs pie manām durvīm, knock, knock on heaven's doors. kā tajā dziesmiņā.
— #EsArī Nr. 7
Marika Račiņa — Es joprojām cenšos piedot saviem pāridarītājiem, lai spētu atvērt sirdi un prātu visam labajam, ko vēlos radīt savā dzīvē.
— #EsArī Nr. 6
Juta Ance Ķirķis — Skaidri atceros jautājumu “Nu bet kā tu uzvedies?” – viņš teica, ka es visu laiku kliedzot, neadekvāti rēcot, esot pārāk ekspresīva, ka viss manas uzvedības komplekts viņam esot licis darīt to, ko viņš izdarījis, lai es “beidzot nomierinātos”.
— #EsArī Nr. 5
Lalita Berga — Bet man bija desmit gadu, un es biju paklausīgs bērns. Man ar sišanu bija iesists, ka ir jādara, ko liek, un pieaugušie vienmēr ir jāklausa.
— #EsArī Nr. 4
Inga Gaile — Kā tas iespējams, ka neesat dusmīgi? Un, kā jūs tiekat galā ar to, kas jums ir nodarīts, dzīvojot valstī, kurā it kā trīsdesmit gadus ir demokrātija, bet atkal nav normālas seksuālas izglītības bērnudārzos un skolās?
— #EsArī Nr. 3
Linda Gabarajeva — Jaunas sievietes reizēm neprot pieaugušo attiecību valodu, kurā “aiziesim iedzert vīnu” nozīmē “es gribu ar tevi bučoties”.
— #EsArī Nr. 2
Anna Dzērve — Es pajautāju, vai viņš zina, ka tikko izvaroja mani, cerībā, ka, pasakot šo smago vārdu, viņā būs manāma kāda nožēla.
— #EsArī Nr. 1
Agra Lieģe-Doležko — Redzot to, cik dziļi mūsu sabiedrībā ieēdusies pārliecība, ka jebkādas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības upuriem ir jānes vismaz daļa no kauna un atbildības par notikušo, sapratu, ka no šīs pretīgās pēcgaršas vēlos atbrīvoties.
— Micēlijs vienmēr atradīs ceļu uz virspusi
Andrejs Vīksna — Es redzu šo neērto grāmatu kā daļu no dziedināšanās procesa, kurā mēs iemācāmies skaidru valodu un bezkaunību, kas vajadzīga, lai runātu un atstātu aizvien mazāk vietas klusumam.
— Esiet dusmīgas!
Linda Curika, Agra Lieģe-Doležko, Laura Stašāne, Laura Brokāne, Rasa Jansone, Ilmārs Šlāpins — Risinājums noteikti ir saistīts ar mācīšanos novilkt robežas – arī no cietušo puses, bet primāri jau varmākas ir tie, kuriem būtu jāmācās ievērot robežas.
— Mēnešreižu fenomenoloģija un māksla
Daniela Zālīte — No vienas puses, tiek uzskatīts un apgalvots, ka mēnešreizes ir normāla, veselīga bioloģiska parādība, kas sievietes spējas neietekmē. No otras puses, mēnešreizes ir jāslēpj.
— Deviņas verandas
Katrīna Rudzīte — Šajā poētikā pasauli nav nepieciešams mākslīgi izskaistināt vai kā īpaši uzlabot, tā jau ir skaista, pat ja šim skaistumam brīžiem ir asas, nenoslīpētas malas.
— Robežu pludināšana
Edvards Kuks — Rodas jautājums, cik ilgi tekstiem var piemērot teicienu „vienkārši, bet efektīvi”, pirms efekts zūd vienveidībā.