Autors

— Klaiņojot

05/06/2026 — Artis Ostups —
Es nācu no ezeriem, un tai vietā, kur atkal sāk grēdoties nami...

— Reālisms pēc postmodernisma

12/05/2026 — Artis Ostups —
Tomēr reālisms nepieder nedz Balzakam un Deglavam, nedz Gorkijam un Upītim.

— Pieci veco laiku dzejoļi

21/02/2025 — Artis Ostups —
Man jāatceras, ka laivas ir gaišzilam papīram piesprausti tauriņi.

— Skujenieka koki

10/04/2024 — Artis Ostups —
Skujenieka cilvēks nevar nošķirt sevi no Mordvijas vides, un šis savijums definē viņa traumatisko pieredzi.

— Laicena kunga ātruma izjūta

27/03/2024 — Artis Ostups —
Salīdzinot ar citiem modernisma autoriem, Laicenam ātrums ir vairāk jēdzienisks.

— Tuvoties kokiem

11/09/2023 — Artis Ostups —
Un varbūt šodien pats svarīgākais – lai mēs bez dabas apjūsmošanas jeb ekspluatācijas estētiskiem mērķiem uzdrošinātos arī skaidrāk redzēt un izvērtēt cilvēka postījumus.

— Tāds miers

06/02/2023 — Artis Ostups —
Gaiķu Māra dzejoļi, kas čum un mudž no zvēriem, putniem, kukaiņiem, kokiem, ūdeņiem un augiem, ir izteikti ekofenomenoloģiski.

— Katastrofa un spektralitāte Linarda Tauna Vācijas laika dzejā

06/06/2022 — Artis Ostups —
Lasot Tauna dzejoļus “Izpostītā ciemā” un “Kritušais karavīrs” kopā, kļūst redzama katastrofas un spektralitātes savstarpējā saikne jeb, precīzāk sakot, to kontinuitāte – plaša mēroga postījumiem un cilvēku ciešanām seko pagātnes rēgainās izpausmes.

— Noķert Eiženu Bergu

13/03/2019 — Artis Ostups —
Viņš ir kārtējais, viņš ir vienīgais un viņa nemaz nav.

— Mistifikācijas ar mērķi…

05/02/2019 — Artis Ostups —
Īstā mistifikācija ir pašos dzejoļos – bieži nav saprotams, ko apzīmē dzejnieka drudžainā valoda.

— 2018. gada grāmatu piecinieks. Dzeja

09/01/2019 — Artis Ostups —
Pārskatot 2018. gada latviešu dzejas krājumus, jāsecina, ka vien retais autors mainījis priekšstatu par sevi.

— Laika nemiers: fotogrāfija kā vēstures domāšanas modelis

11/07/2018 — Artis Ostups —
Fotoportrets varētu kalpot par modeli, kā pārdomāt pagātnes šokējošo un baismīgo iespaidu.

— Un beidzot mēs atpazīsim viens otru

05/04/2018 — Artis Ostups —
Kamēr Ķirķis meklēja kādu izdegušu laternu, pie kuras pačurāt, es sapratu, ka divas goda plāksnes ir mazāk nekā viens piemineklis, un tūlīt gribēju tev to izstāstīt.

— Rakstīt nāves ielenkumā

06/03/2018 — Artis Ostups —
Lai gan nevarētu apgalvot, ka Langa ir radikāli mainījusi savu rakstības manieri, tā tomēr kļuvusi mazāk asociatīva, mazāk dinamiska, tāpat, šķiet, sarucis ironisku, sarkastisku un dusmīgu rindu nozīmīgums.

— Ceļojums Mēness drupās

10/08/2017 — Artis Ostups —
Kā pilnīgam svešiniekam – vai, nudien, kā tēlam Zēbalda romānā – man liek sajusties neveiklā epizode viesnīcā, kad izrādās, es neesmu viesu sarakstā.

— Latviešu dzeja pēc postmodernisma: jauna apropriācijas ētika?

24/04/2017 — Artis Ostups —
Domāt metamodernisma ideju lokā nozīmē apstiprināt modernisma un postmodernisma trauslo klātbūtni: no vienas puses, tie joprojām ir starp mums, taču, no otras puses, nedz vienam, nedz otram nav dižu cerību būt pārākam par otru.

— Dzeja ir vilšanās valodā

30/12/2016 — Artis Ostups —
Nav atšķirības starp manām smadzenēm un plūmes kauliņu.

— Nav demokrātijas bez literatūras

13/10/2015 — Artis Ostups —
Ne jau vārds „bļaģ” izšķir, vai dzejolis ir nekritiska mērkaķošanās pakaļ Rietumu dzejai. Nē, to izšķir viss teksts, ievietots daudz plašākā kontekstā, kādu noteikti nesniedz morāles jaukšana ar estētiku.

— Viss ir sagraizīts

05/10/2015 — Artis Ostups —
Uzsvars uz fragmentāro nav vis vientuļa ārišķība ar vēlmi šokēt mietpilsoņus, bet gan godīga realitātes reprezentācija – tās pašas realitātes, ar kuru ikdienā saskaras modernitātes izauklētais cilvēks.

— Kā smalkjūtīgāk aiziet

24/09/2015 — Artis Ostups —
Izjūti drudzi – uz šo aicinājumu ir viegli atsaukties, jo autors lasītājam itin kā jūt līdzi. Un kurš gan negrib, lai viņu pažēlo? Turklāt Treibergs žēlo vienkāršā, ikdienas valodai pietuvinātā formā. Tiklīdz viņš no tās attālinās, tā rodas arī neveiklākas rindas.

— Skaņas no zila gaisa

22/06/2015 — Artis Ostups —
"Zilonī okeānā" vārdi ik uz soļa zaudē savu ierasto nozīmi un kļūst par skaņu aizrautīgā un nosapņotā koncertā – tādi gluži vienkārši ir spēles noteikumi.

— Tālāk no nekropoles

21/05/2015 — Artis Ostups —
"Punctum" darbības mērķis ir un paliek nemainīgs – turpināt attālināšanos no nekropoles.

— Šī sala pilna trokšņu

18/05/2015 — Artis Ostups —
Vai pastāv mākslinieciska struktūra, kas rezonē ar „mūsdienu pasaules” uzbūvi un kas ietver potenciāli kritisku pieeju vieglprātīgajiem veidiem, kā tā tiek aprakstīta, teiksim, no tribīnes vai jūtelīgā dzejā?

— Valters Benjamins un hašišs

09/03/2015 — Artis Ostups —
Benjaminam pilsēta gandrīz vienmēr ir materiāls, no kura radīt tekstu, bet Marseļa tik viegli nedodas rokā: „Varētu pat apgalvot, ka vieglāk no Romas izdabūt veselu grāmatu, nekā no Marseļas izvilināt vienu teikumu.”

— Sapnis, dzeja un atgriešanās

17/12/2014 — Artis Ostups —
Doma par atgriešanos pie modernisma sasniegumiem var likties bīstama, ja to neprecizē.

— Neatkarība un rēgi

18/11/2014 — Artis Ostups —
Bankovskis valsts neatkarību nešķirami saista ar rēgainību, kas saistīta ar noteiktu - kaut arī neskaidru - ētiku.

— Varbūt pat nesagaidīsi ziemu

14/10/2014 — Artis Ostups —
Rudzītes radītā pasaule nereti turas pat ne virs kaut kā plūstoša, bet drīzāk virs tukšuma, ar kuru dzejoļu „es” ir visnotaļ intīmās attiecībās.

— Divas tikšanās ar konceptuālismu

18/08/2014 — Artis Ostups —
Tā vai citādi, runa ir par unikāla mākslas objekta „izgaišanu”; došanos šajā virzienā var ielasīt arī Glazovas tekstos.

— Laikmetīgais Novaliss

04/08/2014 — Artis Ostups —
Novaliss, Benjamins un Heidegers – viņi iebilst pret valodas esences sašaurināšanu līdz „padod cukuru” un „debesis ir zilas”, jo tā ir valoda bez burvības. Literatūra, kā to uzskatāmi parāda modernisma eksplozija, ir šī protesta manifests.

— Par skaistu futbolu

16/06/2014 — Artis Ostups —
Var piedzīvot tādu kā brīnumu – šīs gaidas raksturo aizrautīgu futbola līdzjutēju.

— Par vēstures tēlu

26/05/2014 — Artis Ostups —
Pagātnes vēsturiska artikulēšana, kurā tiek apzināta tagadnes specifika, pieļauj sarunu starp filosofiju un laikmetīgo mākslu, ciktāl otrā tiešāk vai netiešāk atsaucas uz aiziešanu no historisma – no iluzora uzskata, ka vēsturi var pastāstīt lineāri, viengabalaini un objektīvi.

— Kungs, vai jūs mīlat mēnessgaismu?

22/05/2014 — Artis Ostups —
„Dzejnieka darbs ir sūtīt cilvēkiem bildes ar saullēktu,” aizrautīgs ir Rogenbaks.

— Fascinējoša detaļa

14/05/2014 — Artis Ostups —
Fascinējoša detaļa – tieši šo nozīmi mēs, žurnāla veidotāji, paņemam no Barta jēdziena kā ceļazīmi sava ceļa sākumā.

Artis Ostups — visi autora ieraksti