Autors

— Medūzas skumju mežs

04/08/2026 — Jūlija Dibovska —
Ja senāk patriarhāli ietekmētā latviešu literatūra no tādas Ingas Gailes un viņas Medūzas skumju un smieklu apdvestas prozas būtu nobijusies, tad šobrīd Ievērojamu cilvēku dzīve būtu jāpieņem kā klasika.

— Baltijas sievietes piezīmes uz folianta malām

08/07/2026 — Jūlija Dibovska —
Nē, fantastiskākais romānā liekas tas, ka cilvēki ir spējuši par kaut ko vienoties.

— No Kuibiševas līdz rozā kūciņām

14/04/2026 — Jūlija Dibovska —
Inga Žolude izdara daudz, lai pats ceļš uz izpratni būtu piesātināts un ne vienmēr ērts, brīžiem pat kritiski vērtējams. Bet vai tad ģimenes temats allaž neparedz nelielas neērtības un mīlīgus apgrūtinājumus?

— Savs kaktiņš, savs stūrītis pagrabā

10/02/2026 — Jūlija Dibovska —
Gospodinova pagraba tumsu izgaismo galvenā personāža superspēja iemiesoties dažādos cilvēkos, būtnēs un pat kailgliemežos, just līdzi un saprast.

— Pravietis no blakus dzīvokļa

10/12/2025 — Jūlija Dibovska —
Varbūt Ventera prozu varētu dēvēt par pastāvēšanu paralēlajā Visumā, kurā autora rakstīšanas jēga slēpjas nemitīgā cīņā ar savu vīrišķo brīvību un sabiedrības normām, cīņā par vietu literatūrā un ar meinstrīmu.

— Cilvēki ar kaķa galvu

03/09/2025 — Jūlija Dibovska —
Mazliet nomāc autora akūtā nespēja uztvert daiļliteratūru nopietni.

— Kā lasīt šos stāstus

27/05/2025 — Jūlija Dibovska —
Turklāt, ja tiešām ir vēlme iepazīt šo stāstu krājumu, autores rakstības un stila diapazonu, varbūt pat iedomāties, ka stāstos ir runa par dažādām vienas sievietes šķautnēm, tad šo tekstu lasīšanas secībai ir nozīme un tā nevar tikt izjaukta, jo katram tekstam ir ieradīta stratēģiski iedarbīga vieta noskaņu režģī.

— Latviešu zibproza 2024

04/02/2025 — Jūlija Dibovska —
Maksimāli ierobežotais teksta apjoms liek mobilizēt stāsta pasauli, atraujot to no ierastā īsstāsta un novedot līdz kaut kam koncentrētākam.

— Kā rīkoties vētras laikā

12/11/2024 — Jūlija Dibovska —
Rodas iespaids, ka “Brīvībene” ir nopietnākais no Svena Kuzmina darbiem...

— Pavisam parasta recenzija

17/06/2024 — Jūlija Dibovska —
Ir aizdomas, ka Arvja Vigula prozas pasaule nav izaugusi no latviešu, bet gan no krievu literatūras tradīciju augsnes.

— Gaišā teritorija

30/04/2024 — Jūlija Dibovska —
Lasītāju it kā uzrunā apnicīgi pašreflektīvā sistēma vārdā literatūra, kas, ja tā ņem, ir viena vienīga vaimanoloģija un pašterapija.

— Dzīve ir skaista

13/03/2024 — Jūlija Dibovska —
Kā šķiet, tas ir romāns par to, ka dzīve ir skaista. Bet ne uzreiz.

— Ko lai dara

17/01/2024 — Jūlija Dibovska —
Bet dažreiz upuris ir tas, kam beigās nav ne jausmas, ko darīt ar romānu, kurš neuzrunā.

— Bubinātājs

22/11/2023 — Jūlija Dibovska —
Lai kā arī būtu, mēs jau sen esam bezmaz vai pelnījuši vienotā stilā ieturēta komiskā bubinātāja iznākšanu no tipogrāfijas.

— Nesit šo kaķēnu, tas ir mākslas darbs

18/10/2023 — Jūlija Dibovska —
Sajūtu kokteilis, valoda un vēstījuma triki ir galvenais iemesls, kādēļ šo smago grāmatu ir iespējams gan izlasīt, gan izbaudīt.

— Gaidot Karlu

13/09/2023 — Jūlija Dibovska —
Šķiet, autors gribējis, lai šis romāns ir par klusumu, kas nāk no Svena iemīļotā drauga, kamēr starp viņiem valda sarakstīšanās, nesatikšanās un vēlāk arī satikšanās distance.

— Divas straumes

26/07/2023 — Jūlija Dibovska —
Tas ir bijis tikai Kārlis Skalbe, kas visu šo laiku bija iemiesojies Svenā.

— Kā rūdījās haoss

26/04/2023 — Jūlija Dibovska —
Ja Ingas Gailes romānā kaut kas tiek dēvēts par Jaukumiņu, tas pavisam noteikti nebūs gluds un ērts.

— Gatavs bez rokturiem. LALIGABA 2023 nominētie stāstu krājumi

29/03/2023 — Jūlija Dibovska —
Tad sanāk, ka garais saraksts ir radīts, lai visi dzīvotu draudzīgi (kaut nedaudz, cik nu tas ir iespējams, lūdzu, lūdzu).

— Dadži izsaiņoti

22/02/2023 — Jūlija Dibovska —
Andersones cēlais mierīgums ir apbrīnojama neskriešana līdzi modei.

— Kāpēc grāmata neštirī?

17/11/2022 — Jūlija Dibovska —
Kā es no sajūsmas par rūķu grāmatām esmu nonākusi līdz tam, ka grāmata par laiku, kad man patika rūķu grāmatas, galīgi neštirī?

— Mīts, ziepene vai nejēdzība

13/07/2022 — Jūlija Dibovska —
Autoram ir bijis tik daudz ko stāstīt un likt savā varonī, ka brīžiem nepaliek skaidrs, kāpēc bija vajadzīgs žanra “jumts”.

— Apdullušais diriģents

10/05/2022 — Jūlija Dibovska —
Šis ir romāns par to, ko nozīmē rakstīt šādus romānus, bet vienlaikus “māksla nevar un nedrīkst būt atgremošana”.

— Vilciens atnācis

16/02/2022 — Jūlija Dibovska —
“Vardes arhipelāgs” savas neordinārās pieejas dēļ ir viens no 2021. gada prozas “triksteriem” un diezgan likumsakarīgs Valtera Dakšas izdevniecības produkts.

— Septiņi stāsti ar izkārtnēm

12/01/2022 — Jūlija Dibovska —
Satura masa autoru aizved pie apzināti audzētiem formas diktāta asniem, kas padara Kristas Annas Belševicas prozu par interesantu atklājumu 2021. gadā izdoto tekstu klāstā.

— Trīs Poruki man zāļu skapītī stāv

09/11/2021 — Jūlija Dibovska —
Valoda ir daļa no Poruka dzīvesstāsta, viņa vārdi romānā birst kā ļoti sīkas, brīžiem pat grūti satveramas pērles, tomēr pamanoties pielipt lapaspusēm.

— Igauņi patiesībā ir mežs. Kādas tāsenieces komentārs

28/07/2021 — Jūlija Dibovska —
Reiz sabirzīs ne tikai tāsenieces un kocenieki (varbūt jau uzreiz pēc šī teksta beigām), bet ar mūžību saplūdīs arī labākie no “īstajiem cilvēkiem”, ieaugot stāsta biežņā līdz nepazīšanai.

— Nepareizi nolasīta zāļu recepte

30/03/2021 — Jūlija Dibovska —
Ir tikai divi iespējamie veidi, kā lietot Einfelda teksta “zāles”, – vai nu viss jāizdzer uzreiz, nomirstot līdz ar tekstu, vai arī jālieto pavisam mazās devās kā inde.

— Pretī gaišajam romānam

10/02/2021 — Jūlija Dibovska —
Mums visiem gribētos būt Oskaram, bet nez kāpēc neesam.

— Nav nekā smieklīga. Prozas lasījumi 2020

22/12/2020 — Jūlija Dibovska —
Mājās klausāmi lasījumi konceptuāli līdzinās čūskai, kas liek neierasti sastingt un saspringti klausīties, arī atrodoties dīvāna džungļos.

— Tu esi sekss

25/11/2020 — Jūlija Dibovska —
Lieki teikt, ka vienīgais stiprais tēls šajos apstākļos ir sieviete, pat ja tā ir maucīgā medmāsa vai kāda rūgtuma pilna medmāsas priekšniece.

— Visu ājumu ājums

29/07/2020 — Jūlija Dibovska —
Kopumā šīs grāmatas intertekstualitāte ir tik apjomīga, ka var atklāties – nekādas pasaules vēstures nemaz nav.

— Mammas draudzenes stāsti

06/05/2020 — Jūlija Dibovska —
Kādam „Dziedošās smiltis” ir mammas draudzene, citam – cilvēks, kuram beidzot var uzticēt ilgi perētos stāstus, smalki atzīmējot arī radīšanas procesu. Varbūt tas pats vien ir.

— Laipni lūgts vēriens

28/01/2020 — Jūlija Dibovska —
„Skaistās” ir ambiciozs darbs ar plašu vērienu, un tāpēc tas nedaudz mulsina.

— „Labs gabals, ko pirst!”

19/12/2019 — Jūlija Dibovska —
Prozas lasījumi ir nedaudz stihisks, salikts organisms, kas pats prot atmest visu lieko un kura satura procesus grūti kontrolēt pat tā rīkotājiem.

— Kombinācijas un ripiņas

30/10/2019 — Jūlija Dibovska —
Vislielākā ietekme „Kas te notiek” radīšanā ir bijusi Markam Zakerbergam.

— Deviņu pacanu grāmata ar psalmiem

01/07/2019 — Jūlija Dibovska —
Mīlestība Žadanam izskatās tikpat lipīga kā pretīgās mušiņas vistālākajā Kurzemes mežu nekurienē.

— Aplausi nāvei!

12/02/2019 — Jūlija Dibovska —
Nāvi sapratīs vai gribēs saprast tikai mazākais liecinieku procents. Tā notiek arī Dāvida Grosmana monoizrādes romānā „Bārā ienāk zirgs”.

Jūlija Dibovska — visi autora ieraksti